Labdien!

Sieviete, 68 gadi. Ilgus gadus ir 2.tipa diabēts, smaga neiropātija, cukura līmenis "lēkā". Ēd saskaņā ar endokrinoloģijas nodaļā saņemtiem norādījumiem, pieturoties pie tiem pat ļoti stingri. Ar augstiem cukura rādītājiem (no līdz pat 28 vai pat 30) sadzīvo gadiem. Ārstējošais endokrinologs periodiski nomaina insulīnu, bet nekas nemainās. Gadu gaitā izveidojas situācija, ka organisms faktiski pieradis pie augstā cukura līmeņa, ja tas krītas zem 12, zem 10 - tad paliek slikti, tremors, var būt pat ģībšana. Pagājušajā rudenī bija gūžas kaula lūzums, slimnīcā atteicās operēt uzreiz cukura līmeņa dēļ (bija 15), 2 reizes strauji pazemināja cukura līmeni, nepabrīdinot pacienti, kādu insulīna devu viņai ievada, un bija ļoti slikti. Saprotot situāciju, ārsti tomēr veica operāciju ar esošo cukura līmeni. Martā saslima ar plaušu karsoni, ārstējās mājās, pēc tam palika slikti, bija samaņas zudums, nonāca slimnīcā, terapijas nodaļā, kur ārsts konstatēja, ka situācija ir smaga, un nosūtīja uz intensīvās terapijas nodaļu. Cilvēks jūtas tik slikti, ka pati nevar izskaidrot ārstiem to, kas ir jāizskaidro. Tuvinieki informē ārstus par situāciju ar pacientes diabētu, cukura līmeņa īpatnībām. Absolūti neapgalvojot, ka tāds cukura līmenis būtu normāls. Ārstējot plaušu karsoni ar antibiotikām, paralēli tiek ļoti strauji pazemināts cukura līmenis. No 15 uz 5. Pat neesot slimai, pacientei no tāda cukura līmeņa 100% paliktu slikti, viņa zaudētu samaņu. Jo tā ir bijis. Uz tuvinieku iebildumiem ārsti nereaģē. Tiek turpināta terapija, visu laiku uzturot šo zemo cukura līmeni. Nākamajā naktī pacientei bija sirds apstāšanās, kuru ārsti nevarēja izskaidrot. Pēc reanimēšanas paciente pusotru mēnesi bija bez samaņas, līdz nesen mira, tā arī nenākot pie samaņas. Jautājums - vai stāvokļa strauju pasliktināšanos slimnīcā varēja izprovocēt strauja cukura līmeņa pazemināšana?