Labdien!

Esmu 20 gadus jauns. Pēdējo pusotru nedēļu jūtos diezgan savādi, ir tāda sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Ejot ārā no mājas un staigājot, ir ļoti dīvaina sajūta - kājas, liekas, ka paliek vieglas, skatiens nedaudz peld un uz acīm nedaudz spiež, dažreiz tāda sajūta, ka esmu kaut kādā filmā un neesmu realitātē. Ne vienmēr tā jūtos. Ir dienas, kad visu dienu jūtos labi, bet pēkšņi vakarā staigājot pārādās dīvainas trauksmes. Pa retam arī ir tik slikti, ka liekas, ka tūlīt noģībšu. Sirds sāk pāatrināties. Atrodoties mājā, nav tik slikti, bet tāpat liekas, ka skats nedaudz peld, šķiet, ka nav īsta 100% fokusa.

Pašu pirmo reizi šo sajutu svara zālē, ceļot svarus, lai gan svari nebija lieli, bet bija sajūta, ka nāk ģībonis. Nodomāju, ka varbūt nebiju pietiekami paēdis vai tml., un nākamās dienās arī devos uz svaru zāli, bet tāpat, ceļot svarus, sajutu šo sajūtu. Tā gan nebija tik izteikta, bet tomēr bija. Pēdējo reizi, ejot uz svaru zāli, kas bija pirms 4 dienām, atkal sajutos ļoti slikti - tāpat kā pirmo reizi, un nodomāju, ka jāmet miers, ka varbūt tas ir dēļ pārslodzes (zāli apmeklēju 4-5 reizes nedēļā).
Kaut gan visu mūžu kopš pašas bērnības esmu aktīvi nodarbojies ar sportu, kas man lika liecināt, ka diez vai tas ir no pārslodzes, un ka kaut kas cits ir šīs problēmas pamatā. Nekad sports man nav nesis nepatīkamas sajūtas.

Tad nu pēc pēdējā treniņa nodomāju, ka paņemšu pauzi un paskatīšos, kā mans ķermenis reaģēs, un nu jau pēdējās 4 dienas neesmu bijis sporta zālē. Taču, šīs dienas sēžot mājās, ir tāpat, nekas nav mainījies - pat neejot uz sporta zāli un izejot ārā, skats tāpat peld un ir visu laiku tāda kā nesaprašana, braucot autobusā, nedaudz nāk ģībonis.

Vakar visu dienu jutos normāli, bet, ejot 21.00 mājās no kafejnīcas, vienkārši pēkšņi atkal sāka peldēt skatiens un uz acīm nedaudz spieda, bija sajūta, it kā zūd orientēšanās spēja.

Īsti nesaprotu, ko darīt un kā rīkoties? Piebildīšu, ka bērnībā (6 gadu vecumā) ir bijusi smaga galvas trauma, ir šūtas smadzenes. Tad šīs pēdējās dienas vēl rodas paranoja, ka tas ir no galvas traumas, un sajūta, ka drīz būs gals.

Priecāšos par atbildi, ceru, ka tā spēs kaut kādā veidā palīdzēt!

Paldies!