Labdien!

Pirms mēneša un divām nedēļām sāku ārstēties Juglas 20. neirožu nodaļā sakarā ar somatformu veģetatīvu disfunkciju. Nomainīja AD Coaxil 12.5 mg 3 reizes dienā veselu un pielika Concor 1 reizi dienā veselu pulsam /spiedienam. Iestājoties urīna /asins analīzes bija labas. Otrajā nedēļā apaukstējos. Sākās temperatūra, sākumā 37.5, tad kāpa līdz 38.5. Profesors nodaļā teica lietot C vitamīnu, Neo angin, klepus sīrupu, D vitamīnu un deva Paracetamol 3 reizes dienā (devu nezinu) un Tavegil 1 reizi dienā. Temperatūra ilgu laiku tāpat turējās 37.0 - 37.5 atlikušo laiku (3 nedēļas esot stacionārā).

Kā saaukstējos, sākās briesmīgi reiboņi, koordinācijas problēmas un nereti sajūtas kā reāls ģībonis, grūti bija nostāvēt kājās. Aiziet uz veiklu vienam bija grūti. Iepriekš šādu sajūtu nebija. Pats redzēju jau tad, kad mandeles bija kaklā sarkanas. Esot stacionārā, vairākas reizes lūdzu terapeitu, lai apskata, lai uztaisa pamata analīzes. Tas bija atteikts. Zvanīju ģimenes ārstu konsultācijas nr. / ģimenes ārstam, man atbildēja, ka, esot stacionārā, padomus/palīdzību nesniedz, jo jebkurā stacionārā/slimnīcā jābūt terapeitam. Ārsts/profesors to skaidroja ar pulsa/spiediena adaptāciju, izrakstot minēja, ka divu nedēļu laikā pāries. Es uzticējos profesoram. Biju vairākas reizes norādījis uz savām jaunajām sajūtām, ka grūtības kaut kur aiziet un ir spēcīgi reiboņi/diskomforts. Pats, esot stacionārā, aizgāju uz Laboratoriju uztaisīt analīzes - viss bija normā, izņemot, ka pie baktērijām bija (1) un viss, tur dakteris neko neteica, norādot, ka analīzes ir labas.

Labi, izrakstīja no nodaļas, aizbraucu mājās. Pēc trešās dienās sāka palikt grūti norīt siekalas, palika vēl sliktāk. Izdomāju pamērīt temperatūru - 38.5. Paskatījos spogulī - jā, uz mandelēm balts aplikums. Sāku nekavējoties lietot Amoksiklāvu 500/125 mg. Četras dienas to lietoju, tad lietoju Paracetamol temperatūrai. Labāk nepalika, aizgāju uz Ogres rajona slimnīcu - konstatēja akūtu faringotonsilītu un momentāni izrakstīja Doyucylin 100mg 2 reizes dienā, tad skalot kaklu, kas viss tika darīts. Pēc divām dienām temperatūra kritās uz 37, aplikums faktiski izzuda, bet dīvainās sajūtas galvā - pulsācija, diskomforts, spiešana utt. palika. Bija koordinācija traucēta un reibonis (vājums). Pats dēļ savas somātikas un ilgi nepārejošiem simptomiem jau biju iedomājies - smadzeņu audzējs, kaut kas aizgājis līdz smadzenēm utt. Simptomi rada lielu trauksmi.

Ģimenes konsutatīvajā neko sakarīgu nepaskaidroja, slimnīcas uzņemšanā par šo arī neko, kas dotu skaidrību, ģimenes ārsts arī neko nepaskaidro, tikai minēja, ka jāturpina dzert antibiotiku kurss, līdz nepaliks labāk, tad jādodas pie viņa, nosūtījums utt. Bet tas ir laiks.

Kas šis varētu pēc aprakstītā būt? Kā pašam saprast, vai nav nekas nopietns un "var gaidīt"? Kad jāsauc ātrie un vai var gaidīt? Jo, kā dakteris saka, veģetatīvā disfunkcija imitē daudzu slimību simptomus, kas vēl grūtāk liek kaut ko saprast... Kā saprast, ka var gaidīt, kamēr šis pāries, kamēr dabūs nosūtījumu, kamēr izstāvēs rindu pie attiecīgā speciālista noprecizēt cēloni? Neziņa un simptomi rada trauksmi, bet slimnīcā arī neviens nelika. Vai tas var būt saistīts ar saaukstēšanos utt.?

Pašam sākumā bija aizdomas, ka tas viss no jaunajām zālēm. Atmetu to lietošanu uz 2 nedēļām, bet nekas nemainījās. Kā atpazīt akūtu stāvokli, problēmu galvā u.tml. no stāvokļa, kad var gaidīt ģimenes ārsta vizītes, speciālista pierakstus utt.?Jo, cik zināms, ārsti paši saka, ka reizēm laicīga diagnozes noteikšana ir izšķiroša. Vairāk par mēnesi dažādi mediķi tika par šo informēti (arī stacionārā), bet rīcības nebija. Simptomi (reibonis, nespēks, dīvainās sajūtas galvā, tās apvidū) nemazinās, ir migrējošas, nelielas sāpes. Tas tiešām rada neizpratni, satraukumu, bailes.

Paldies!