Labdien!

Man ir 24 gadi. Ir piemeklējušas panikas lēkmes, bet ar sirdi ir bijis viss kārtībā, ejot pie ārsta un uztaisot kardiogrammu. Pēc dažiem mēnešiem atklāju, ka ir taisnotā lordoze, no kuras it kā varētu būt paātrināta sirdsdarbība. Pirms sākās tās panikas lēkmes, līdz 23 gadiem vienmer dzīvoju ar to, ka dzirdēju, kā sirds dauzās, bet pulss nebija liels. Jau biju pie tā pieradusi, ka, ejot gulēt, visu laiku dzirdu, kā man pukst sirds. Kad sākās panikas lēkmes, pēkšņi tā sajūta, ka vienmēr dzirdu, kā pukst sirds, pazuda. Vairs nedzirdēju, un, par cik esmu tāda ļoti emocionāla un pie tā nebiju pieradusi, sāku stresot par to, ka vairs nedzirdu, bet tagad nedaudz jau esmu pieradusi.

Pēc kādiem pāris mēnešiem sākās stipras muguras sāpes. Tā kā man ir pasmags darbs vienā pozā, sāpēja katru dienu kādu mēnesi. Likās - norma, jo man ir tie sauktie “radziņi” lāpstiņu daļā. Gāju uz fizioterapiju pie medmāsas, kur lika uz muguras, cik sapratu, elektrību. Pēdējā sestajā dienā man pulss bija 117, izrakstīja "Anaprilinu" un "Volokardīnu". Tagad dzeru tās katru dienu. Pieceļoties dažreiz no rītiem pulss bija pāri 100 sitieniem, un, izkāpjot no gultas, nedaudz pastaigājot, pulss varēja uzskriet līdz pat 160 sitieniem. Darba slodzes laikā pulss ir kādi 112, miera stāvoklī pulkstenis dažreiz ir parādījis pat 49 sitienus, bet tas ir bijis tikai dažas reizes. Ir bijis arī zem 60 sitieniem - 56 vai 54, bet vai pulkstenis rāda pareizi, nezinu.

Esmu pierakstījusies uz holtera monitoringu, bet tas ir pēc divām nedēļām. Izrakstītās tabletes dzeru jau pusotru mēnesi. Kas man īsti varētu būt par vainu?

Paldies!