Labdien!

Man 41 gads.

Jau apmēram mēnesi mokos ar dīvainu problēmu. Guļot dīvānā, pēkšņi sareiba galva, likās, ka neredzu un nedzirdu, bija dīvainas sajūtas rokās, likās, ka ģībšu. Nekad neesmu ģībis, bet sajūta bija apmēram tāda. Šādas sajūtas ar dažādām variācijām turpinās jau mēnesi. Pēc tām "lēkmēm" kādu laiku ir tāds kā neliels apjukums, nedroša gaita, stīvums plaukstu locītavās un potītēs, nerealitātes sajūta. Protams, visam pievienojās arī kolosāls uztraukums, pat ar panikas pazīmēm. Šobrīd šīs sajūtas palikušas retākas un nekādu pēcsajūtu arī vairs nav. Zinu, ka pāries, un vairs tā nestresoju. Tomēr ātrums, ar kādu šīs lēkmes uznāk un pāriet, liek domāt par kādu neiroloģisku problēmu. Esmu novērojis, ka, iespējams, tam varētu būt kāds sakars ar kaklu. Piemēram, lēkme var rasties ēšanas laikā. Liekas, ka, intensīvi košļājot vai rijot, tiek kaut kas sakairināts žoklī vai kakla skriemeļos un tad pēkšņi sākas šī sajūta. Es pat nemāku to īsti raksturot - tāda briesmīga, galvā. Liekas. ka būs jākrīt. Bet vienmēr kaut kā izdodas savākties. Pēc tam acis ir tādas dīvainas kādu laiku - nevaru paskatīties uz leju un uz tuviem priekšmetiem vai uz strauji kustīgiem. Dažkārt jūtu sirdspukstus lūpās, žoklī un kaklā / sprandā, un galvā. Liekas, ka kakls ir stīvs. Sāpju pie tā visa nav pilnīgi nekādu. Tikai mēdz būt tāds kā velkošs, sāpīgs stīvums, kad pamostos, mugurkaulā, apmēram pretī saules pinumam.

Biju pie neirologa. Sapratu, ka visi refleksi ir normas robežās. Tāpēc ārsts sliecas uz diagnozi somatoformi veģetatīvi traucējumi. Tomēr man tie ir bijuši sen sen, bet šis, šķiet, ir kas cits - kāda reāla, fiziska problēma. Dzīvot varu, bet ikdienu tas bojā pamatīgi. Pie kā griezties, ar ko sākt?

Paldies!