Labdien!
Mana situācija ir sekojoša - pirms gada pamanīju, ka man ir paaugstināta temperatūra (svārstās starp 37.1-37.4),
ko pavadīja arī nogurums un emocionāls jūtīgums (par visu gribās raudāt). Gāju pie sava ģimenes ārsta un man tika veiktas
dažnedažādas analīzes, rentgeni, ehokardiogrāfija, kobra, kaut kādas sonogrāfijas utt, vārdu sakot, viss pēc pilnas programmas.
Galu galā vienīgais rādītājs, kurš kaut kādā mērā bija novirzījies no normas bija Antistreptolizīns.
Normāls rādītājs ir no 0.00 līdz 200.00, mans rādītājs ir 279.00 IU/mL. Ģimenes ārsts pieminēja, ka šis rādītājs gan nav pārāk augsts un esot cilvēki,
kuriem tas ir pāri tūkstotim, bet tā kā neko citu neatrada, mani sāka ārstēt ar Retarpēna potēm. Spricēja 5 mēnešus, katru mēnesi pa vienai potei.
Tad kādus trīs mēnešus bija pārtraukums un tagad atkal jau 2 mēnešus spricē, vēl trīs jāspricē. Liet tāda,
ka nesen nomainīju ginekoloģi un tagad jaunajai bija arī šis viss jāizstāsta. Ginekoloģe bija ļoti pārsteigta,
ka man tiek spricēts Retarpēns un ka vispār kaut kas tiek spricēts. Viņa teica, ka Antistreptolizīns ir antivielas un tik mazā daudzumā nebūt nav nekas kaitīgs,
varbūt pat drīzāk labs. Vēl pie tam esot pat tāds kā „likums” - antivielas neārstē, jo tās jau nav nekāda slimība.
Viņa man ieteica krietni padomāt pirms eju uz nākamo poti, jo kaut ko ārstēt varētu tad, ja man vēl būtu šī streptokoka infekcija,
bet pēc rezultātiem ir skaidri redzams, ka es to esmu kaut kad izslimojusi un ir saglabājušās antivielas nelielā daudzumā.
C reaktīvais olbaltums ir pilnībā normas robežās un arī ar angīnām neslimoju, vispār neatceros pēdejo reizi, kad kaut ko tadu būtu saķērusi.
Vēl pie tam, kad kopā ar ginekoloģi apskatījām rezultātus, ieraudzījām, ka pēc pirmajām potēm radītājs nemaz nav uzlabojies,
melns uz balta tur rakstīts - Rezultats: 279.00; Iepriekšējais rezultāts: 257.00. Ģimenes ārsts gan man bija teicis, ka ir uzlabojies,
laikam bija pārskatījies. Ginekoloģe teica, ka antivielas tā mēdz svārstīties un tur par nekādam izmaiņām radītājos vispār īsti nevar runāt.
Par pašu temperatūru ginekoloģe pieminēja, ka tas var būt arī viena no PMS izpausmēm, jo tieši tam ir raksturīgs tas, ka nekāpj augstāk par 37.4,
vasarā praktiski nav paaugstinātas temperatūras, ziemā ir, no rītiem nav un vakaros ir, tieši tā, kā ir man. Ginekoloģe teica, ka droši vien man
temperatūra nemaz nav visu laiku, man tikai tā liekas, jo cilvēkiem esot tendence mērīt temperatūru, kad jūtam, ka kaut kas nav kārtībā, bet,
kad viss labi, tad par to aizmirstam. Iepriekšējā ginekoloģe man bija teikusi, ka šī temperatūra negādīgi nevar būt saistīta ar neko ginekoloģisku.
Galu galā es nesaprotu, kam ticēt. Vai tiešām varētu būt tā, ka ģimenes ārsts, pēc labākās sirdsapziņas gribot mani izārstēt,
ir mani ārstējis nevajadzīgi un vēl pie tam ar tik spēcīgām antibiotikām? Un vai šī temperatūra var būt PMS izpausme?