Labdien!

Pamatskolā mani regulāri apcēla gan bērni, gan daži pedagogi, un pusaudžu vecumā tas aizgāja tik tālu, ka pārstāju apmeklēt skolu. Kad sāka interesēties, kādēļ neeju uz skolu, es izstāstīju patiesību, bet man nenoticēja, domāja, ka es pārspīlēju situāciju un fantazēju.

Man uzstādīja diagnozi šizotipiski traucējumi. Es, būdama tik jauna, ļoti ticēju ārstiem, tikai nekādi nesapratu, kādēļ izrakstītie medikamenti man nepalīdz, tikai padara situāciju sliktāku. Pieaugot vairāk painteresējos, kas tad man īsti uzstādīts, un biju nepatīkami pārsteigta. Es visu laiku domāju, ka tiku ārstēta no depresijas un trauksmes, izrādās, man ir pierakstīta pavisam nopietna slimība, kāda man nekad nav bijusi. Tāpēc es baidījos iet pie tās pašas psihiatres, kas zina manu slimības vēsturi. Pagājušajā gadā aizgāju pie neatkarīgas ārstes, un viņa man uzlika diagnozi rekurenti depresīvi traucējumi un izrakstīja antidepresantus. Pēc pusgada ilgas antidepresantu lietošanas es sapratu, ka esmu dzīvojusi ar depresiju, trauksmi un ļoti zemu pašnovērtējumu jau 15 gadus un pilnībā iemācījusies adaptēties/sadzīvot ar to un uztvert par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.

Ļoti vēlētos uzzināt, kas jādara, lai noņemtu šo diagnozi, biju ļoti nepatīkami pārsteigta, ka tā “karājas” sistēmā kā aktīva no 2007. gada.

Paldies!