Labdien!

Man ir 20 gadi, un jau vairākus gadus man diagnosticēta depresija un veģetatīvā distonija. Kādu laiciņu bija miers, bet tagad distonija ir ļoti saasinājusies. Pēdējo nedēļu šķiet, ka sirds pukst lēnāk nekā vajadzētu, kaut gan pulss parasti ir ~90-105. Vēl pamanīju, ka, strauji notupjoties, sirds uztaisa pāris lēnus sirdspukstus ar lielām pauzēm pa vidu (nezinu, varbūt tas ir normāli). Vēl katru vakaru sākas panikas lēkmes, kad sirds sāk taisīt pārsitienus, šķiet, ka nomiršu, sajūtas šausmīgas..

Sirdij ir uztaisīts eko, eho un holteris, viss ok, ja neskaita tahikardiju (vidējais pulss dienā ~120-125 un augstākais reģistrētais 178), bet man tāpat šķiet, ka kaut kas kārtībā. Ieēst arī neko nevaru, viss izraisa vemšanu. Sāp galva un krūškurvis, nevaru ilgstoši nostāvēt kājās, visu laiku smagi elpoju, katru dienu pamostos ar domu, ka mirstu, un tā turpinās, līdz aizmiegu. Naktī arī esmu rāvusies augšā no tā, ka trūkst gaisa, āapēc bieži ir arī bail iet gulēt.

Eju pie psihiatres. No zālēm vakaros lietoju "Somnolu" un "Kventiaxu", kas vismaz pirms gulētiešanas ļauj nomierināties. Vēl ir izrakstīts "Brintellix", bet to vēl neesmu sākusi dzert, jo nevēlos antidepresantus dzert tukšā dūšā, kā arī ārkārtas gadījumos "Noofens", bet to man ir bail dzert (katru vakaru arī ir bail pirms miega zāļu ņemšanas, bail, ka tas kaut ko sliktu izdarīs sirdij) + sirds pilieni.

Vai šis ir tikai no distonijas vai arī var būt kaut kādas pēkšņi parādījušās sirds problēmas?

Paldies!