Labdien!

Man ir 28 gadi. Pirms gadiem 12 iepazinos ar veģetatīvo distoniju. Bija stipra svīšana, augsts asinsspiediens, galvas sāpes, nereti duršana sirdī. Tas viss pamazām pārgāja. Vēlāk, kad man bija 25 gadi, nedaudz cīnījos ar migrēnu, maksimums trīs reizes piedzīvoju smagāku migrēnas lēkmi, kas izpaudās ar redzes traucējumiem vienā pusē, mēles un vienas ķermeņa puses tirpšanu. Bija nepatika pret troksni, gaismu. Uz brīdi aizmirsu elementāras lietas, pat runātprasmi. Pēc pēdējās lēkmes, 2019. gadā, mainīju dzīvesveidu, atteicos no ekstra darbiem. Veicu galvas un kakla smadzeņu magnētisko rezonansi, tur viss kartībā.

Migrēnas lēkmes mani nav vairs apciemojušas. Bet, protams, kaut kas vietā nācis. Šogad, marta vidū, piedzīvoju panikas lēkmi, kura man līdz šim bija pilnīgi sveša. Izpaudās ar reiboni, elpas trūkumu, likās, ka mirstu, pēc tam - jūku prātā. Viss ķermenis trīcēja, bija nelaba dūša, vemšana, bailes, trauksme, nemiers. Tajā naktī iemigt bija ļoti grūti, bailes pārņēma ik sekundi, kad “slīdēju” miegā. Šķkita, ka nepamodīšos. Nākamajā rītā sazinājos ar ģimenes ārstu, padzēru "Noofen", un pamazām palika labāk. Nodevu asins analīzes - viss kārtībā. Slodzes trenažieris arī - ok. Pieteicos uz eho kardiogrammu nākamnedēļ.

Katru dienu palika nedaudz labāk, bet ne izcili. Jaunas sajūtas - vieglums, neliela tirpšana, kamols kaklā, izteikta vēdera pulsēšana, nedaudz jutīgums, bet ne sāpes sirds rajonā.

Sāku strādāt ar sevi, lasīt psiholoģiskas grāmatas, vingrot, doties garās pastaigās utt. Dažas dienas bija labi, kad atkal jau parādījās “simptomu jūra”, pēc kuras, protams, bija jaunas izdomātas kaites, dažnedažādas sirds slimības, galvas traumas utt. Sirds rajonā kņudēšanu jūtu, īpaši, ja par to tiek domāts. Ir viegluma sajūta, reizēm šķiet, ka pazūd pamats zem kājām un realitātes sajūta attālinās, ir smagāka elpošana, nespēks, rokas vieglas un tāda kā tirpoņa jeb krampji nedaudz.

Esmu uzsākusi arī psihoterapiju.

Pēc šīs piedzīvotās lēkmes katru dienu katra mazākā kaite/sāpe liek domāt par kādu nopietnu saslimšanu. Jo vairāk domā, jo vairāk jaunas kaites. Pagaidām visi speciālisti apstiprina, ka tā ir distonija.

Sakiet, lūdzu, vai tas viss tiešām liecina par distoniju?

Paldies!