Labdien!

Pašlaik atrodos Somijā un Covid dēļ netieku uz Latviju pie ārsta - lielākoties naudas apsvērumu dēļ, kas nozīmē, ka arī Somijā tikt pie ārsta ir problemātiski, jo izmaksas tam visam šeit ir 3-4 reizes augstākas. Esmu centusies sazināties ar gastroenterologu attālināti, taču ārsts lika noprast, ka nesaprot, kāpēc vēršos pēc palīdzības, ja "nekas traks neesot, jo neapmeklēju tualeti 10 reizes dienā" (ar diagnozi čūlainais kolīts).

Tāpēc vēršos pēc padoma lietā, kas varētu būt vairāk saistīta ar menstruācijām un sieviešu līniju nekā čūlaino kolītu.

Čūlainais kolīts ir jau kopš 2017. gada. Kopš oktobra nav bijis neviens saasinājums. Reizēm parādās vēdersāpes.
Kopš 2020. gada jūlija lietoju "Asacol" (Mesalazinum) 800 mg piecas tabletes vienu reizi dienā.

Vispārīgi simptomi:

- nemierīga sajūta, vieglas sāpes kājās,
- izpūšot degunu, parādās asinis - gandrīz katru reizi vairāk vai mazāk, un sausa, plaisājoša āda (iespējams, arī no sausa gaisa, bet nezinu vai saistīts).

Šos simptomus esmu novērojusi apmēram kopš novembra.

Tāpat ir hroniskas iesnas, kas bija raksturīgas arī Latvijā, jo bija mājdzīvnieki, taču Somijā nav dzīvnieku, un simptomi ir vēl joprojām, ja ne izteiktāki.

Problēmas ar menstruācijām pēdējā ciklā (25. novembris - 1. aprīlis):

Cikla garums ir 28-37 dienas, vidēji 31 dienu, menstruācijas sešas dienas. Pēdējā ciklā:

- nedēļu pirms mēnešreizēm bija sāpes kreisajā sānā zem nabas, velkoša/spiedoša sajūta. Taču sāpes ir arī tagad, kad ir pagājušas jau vismaz 2 nedēļas kopš mēnešreižu beigām;

- kopš 25. februāra bieži sāp galva (25 no 44 dienām), ir stipras sāpes, un lielākoties pretsāpju zāles nepalīdz. Pret tām lietoju "Burana" 600mg un "Panadol" 1g;
- mēnešreižu vietā parādās neliela smērēšanās, pēc divām dienām asiņošana ir normāla un atlikušās 3 dienas atkal smērēšanās, kas nav raksturīgi pierastajai intensitātei;
- pēdējo 2 mēnešu laikā ir bijusi vemšana un slikta dūša ar sajūtu, ka gribas vemt, apmēram 4 reizes. Neesmu novērojusi noteiktu sakarību starp vemšanu un citiem simptomiem, izņemot to, ka gandrīz katru otro dienu ir lielas galvas sāpes. Slikta dūša un vemšana ir novērota cikla sākumā.

Apmēram kopš 29. marta novērota vēdera pūšanās un krampji, kas ir raksturīgi menstruācijām, taču to pašlaik nav, kas uztrauc.

Kopš 6. aprīļa stipras galvas sāpes ir katru dienu. Esmu novērojusi, ka ķermeņa temperatūra lēkā no 36.6 uz 37.2, ir drebuļi vai karstuma viļņi, slikta pašsajūta kopumā. Parasti 37.4 temperatūra bija čūlainā kolīta dēļ, jo bija iekaisums un netika pienācīgi ārstēts un ar tādu temperatūru dzīvoju kā ar normu, bet jau apmēram 6 mēnešus ķermeņa temperatūra ir 36.6.

Bail jau teikt, bet, tā kā man tik ļoti galva sāpēja, ka nezināju, ko iesākt, 8. un 9. aprīlī pret sāpēm iedzēru pustableti ar "Ultracod" 500mg/30mg, kas palīdzēja uz brīdi. Iepriekš pieredze ar šīm zālēm bija traku zobu sāpju gadījumā, kad nebija nekas cits, un naktī nevarēju vispār pagulēt dēļ sāpēm un ārkārtas situācijā lidoju uz Latviju.

Kopš 6. aprīļa lietoju dzelzs preparātu "Vahva rauta+", un gastroenterologs apgalvo, ka asiņošanu, kas parādījās 5 dienas pēc dzelzs lietošanas, nevar izraisīt pati dzelzs. Taču apgalvo, ka nevaru lietot dzelzi bez analīžu rezultātiem, kas ir diezgan loģiski, taču tajā pašā laikā brīvi saka, ka jādzer c un d vitamīns, lai gan nav veiktas analīzes, un tas nonāk pretrunā ar paša ārsta teikto.
Pēdējo reizi, kad taisīju analīzes, dzelzs rādītājs bija 8,1 no intervāla 9,0-30,4 un, arī ņemot vērā to, ka katru mēnesi ir mēnešreizes, tiek zaudētas asinis. Kopš dzelzs lietošanas galvas sāpes un sliktā pašsajūta ir mazinājusies vai pazudusi pavisam.

10. aprīlis - vēdersāpes, mīksta vēdera izeja, tumši brūna/melna krāsa;
11. aprīlis - vēdersāpes, šķidra vēdera izeja, liels asins piejaukums;
15. aprīlis - sāpes vēdera lejas daļā, kreisajā pusē un urīnpūšļa rajonā, vēdera pūšanās;
14. - 16. aprīlis - nemierīga sajūta kājās, trulas sāpes un celšanās naktī vairākas reizes, lai gan no rīta jūtos atpūtusies un izgulējusies, ejot gulēt ap 23 un ceļoties 9.

Saprotams, ka brīdī, kad tikšu uz Latviju, veikšu gan analīzes, gan apmeklēšu ginekologu un veikšu ultrasonogrāfiju, kuru noteica gastroenterologs, taču līdz tam rodas jautājums: vai problēma var būt pa sieviešu līniju? Un ko var darīt, lai mazinātu simptomus? Vai ir kāda nojausma, kas varētu šos simptomus ilgstoši izraisīt? Un, ja nākošās mēnešreizes atkal parādīsies citādākas no ierastā, vai ir pamats uztraukumam? Pie ginekologa gan kādu laiku neesmu bijusi, bet iepriekš šāda veida situācijā neesmu bijusi.

Paldies jau iepriekš!