Labdien!

Gadiem ilgi mokos ar kaulu krakšķēšanu locītavās - ceļi, plaukstas, lāpstiņas, mugura, pēdas. Nav izteiktu sāpju, bet citreiz prasās "izkrakšķināt". Šogad bija asas sāpes ceļos un gūžā, nevarēju ne pastaigāt, ne uzkāpt pa kāpnēm. Tika veikta izmeklēšana - patellas hondromalācija 2.pak. un tika veiktas hialuronskābes injekcijas. Dakteris brīdināja, ka tālāk tas progresēs kā artroze, taču, ja dzīvošu veselīgi - optimāls svars, pietiekamas kustības -, tad līdz tam var arī neiedzīvoties. Tagad viss kārtībā, kustos bez problēmām.

Tomēr tā krakšķēšana nekur nav pazudusi. Ceļi krakšķ gandrīz katru reizi, kā saliec un iztaisno kāju. Plauksta sāp, piemēram, darbojoties ar nagu vīlīti, nevaru ilgi to noturēt rokās, jo sāp. Pati locītava, citreiz tāda sajūta, ka "iziet no vietas" (piepumpējoties). Kad gribas izkustināt plecus, paapļot, lāpstiņās viss krakšķ, tāda sajūta, ka kauls pret kaulu beržas. Arī mugura - pēc ilgākas kājās stāvēšanas vai stundu garas pastaigas gribas noliekties, atbrīvot muguru, un, kad tā nokrakšķ, tad varu iet tālāk.

Visdīvainākais ir tas, ka, pieskaroties locītavai, nekas nesāp, nav pampuma vai apsārtuma. Ikdienā veicu fizioterapeita norādītos vingrinājumus kājām, kā arī trenēju pārējās muskuļu grupas. Kad siltāks, aktīvi braucu ar riteni un peldu. Lietoju glikozamīnu. Neskrienu, nelēkāju. Mans jautājums - vai šāda krakšķēšana ir normas robežās? Kā pareizāk rīkoties šādā gadījumā? Esmu ļoti noraizējusies un baidos, ka tās sāpes, kas bija ceļos, varētu piedzīvot vēlreiz un visās pārējās locītavās.

Mans vecums - 25 gadi.

Paldies!