medicine.lv skaitļos

Lietotāji online47
Aktīvie uzņēmumi12449
Nozares raksti4381
Ekspertu atbildes20411
Kā tikt galā ar ilgstošu depresiju, ja zāles vairs nepalīdz?

Kā tikt galā ar ilgstošu depresiju, ja zāles vairs nepalīdz?

Katrīne 2019-01-15

Labdien!

Esmu 26 gadus jauna, taču ar depresiju un trauksmi sirgstu jau ilgāku laiku. Kad tā kļuva pavisam nekontrolējama (pirms aptuveni 3 gadiem), beidzot saņēmos apmeklēt psihiatru.

Sākumā izrakstīja zāles "Escitil", kas sākotnēji radīja pastiprinātāku trauksmi, taču jau pēc pāris nedēļām sajutu pirmos pozitīvos efektus, pēc tam ārste palielināja devu un, kādu laiku lietojot, iznākums bija ļoti pozitīvs. Trauksme bija daudz mērenāka, parādījās vēlme dzīvot, no rītiem celties, iet un darīt lietas un visādi citādi biju ļoti laimīga, ka ar pirmo mēģinājumu izdevās atrast pareizās zāles.

Diemžēl pēc nepilna gada tās pārstāja darboties. Stāvoklis atgriezās vecajās sliedēs. Vēlāk psihiatre izrakstīja "Paroxetin" un "Fluanxol", taču arī šī kombinācija neradīja vēlamo efektu. Turpinājās arī suicidālas domas.

Kādu laiku cietos un gaidīju, ka varbūt kas mainīsies, bet kad atkal jau stāvoklis bija tik slikts, ka nebija izturams, atkal vērsos pie ārsta. Šoreiz izrakstīja "Elify XR". Šīs zāles bija ļoti neveiksmīgas, jo ārkārtīgi palielināja suicidālas domas līdz pat ļoti satraucošam līmenim, tāpēc izlēmām neturpināt to lietošanu. Tā vietā izrakstīja "Duloxetin". Ar šīm zālēm nejutu ne īpašu enerģiju, ne dzīvessparu, taču stāvoklis bija paciešams pirmos 3 mēnešus un šķiet, ka arī pati sev centos iestāstīt, ka varbūt nav tik slikti, jo vismaz nevēlējos izdarīt pašnāvību un biju nogurusi eksperimentēt ar zālēm.

Pēc kādiem 4.5 mēnešiem vērsos pie ārstes atkal, sūdzoties par to, ka jūtu, ka depresija tomēr ir palikusi, jo nekas neizraisa prieku, ir apātija, vienaldzība pret lietām. No psihiatres saņēmu atbildi, ka esam tik daudz ko jau mēģinājuši, ka atkal mainīt zāles nav jēgas, jo stiprāku vairs nav, tāpēc tika pieņemts lēmums devu palielināt.

Šobrīd ar lielāku devu arī apātija ir vēl lielāka. Esmu arī strādājoša studente un pa virsu tam šobrīd ir sesijas laiks, kas pastiprina trauksmi, un tas, ka brīvdienās vēlos tikai nekustīgi gulēt un neko nedarīt, padara situāciju vēl sliktāku. Jāpiebilst, ka pēdējo mēnesi apmeklēju psihoterapeiti un arī viņa apstiprināja, ka depresija ir ļoti izteikta.

Šobrīd nezinu pie kā vērsties, jo jūtos izdegusi skolas un darba pienākumu priekšā, nogurusi no zāļu mainīšanas, baidos nenokārtot eksāmenus, jo visu laiku gribu tikai gulēt un atslēgties no ārpasaules, arī darbā pilnīga vienaldzība pret veicamajiem pienākumiem. Diemžēl neredzu jēgu vērsties pie savas līdzšinējās psihiatres, jo šķiet, ka esam iegājušas strupceļā. Pie cita psihiatra, kad mēģināju pierakstīties, ātrākais ir pēc 2.5 nedēļām. Šobrīd vienīgā izeja ir doties pie ģimenes ārstes, taču neesmu pārliecināta, ar ko viņa var līdzēt. Varbūt ir jēga no došanās uz dienas stacionāru, piemēram, klīnikā "Dzintari"? Jūtos arī neērti lūgt ārstam izziņu uz eksāmenu laiku, jo nevēlos radīt iespaidu, ka vēlos tikai no tiem izvairīties, taču šobrīd tiešām nejūtos spējīga neko nokārtot.

Paldies!

Atbildes:

  • 2019-01-24
    Labdien!

    Iepazīstoties ar Jūsu vēstuli, varu ieteikt griezties pie cita psihiatra, jo bez Jūsu nosauktiem medikamentiem vēl ir virkne medikamentu, ko varētu mēģināt un kas varētu palīdzēt. Diemžēl katrs mēs reaģējam uz zālēm dažādi, tāpēc iznākums ne vienmēr ir tāds kā gaidām. Ja depresija ir smaga ar koncentrēšanās grūtībām un suicidālām domām, varbūt tiešām būtu jāapsver ārstēšanās dienas stacionārā vai depresijas un krīžu nodaļā. Bez klīnikas "Dzintari" šādu pakalpojumu sniedz arī VSIA RPNC ambulatorie centri.

    Ar cieņu, ārste - psihiate B.Brokāne-Čekstere, "Rodain", SIA

  • 2019-01-16
    Labdien, Katrīne!

    Šķiet, Jūsu gadījumā tiešām pienācis laiks atpūsties. Jo Jūs burtiski cīnaties ar savu slimību, cīnaties, lai visu pagūtu un paspētu, bet varbūt tas Jums ir par daudz? Domāju, ka Jūsu stāvoklis objektīvi ir smags un tā nav "nevēlēšanās" vai izvairīšanās no eksāmeniem. Tādēļ nevajadzētu kaunēties prasīt ārstam izziņu, un doma par dienas stacionāru vai stacionāru ir vietā. Jūsu veselība taču ir svarīgāka par to, ko varbūt kāds varētu padomāt vai tml.

    Un varbūt ilgtermiņā jāpadomā - vai tas, ko darāt, ir Jums piemērots, ko varētu atmest? Ja zāles nepalīdz, varbūt jāārstējas psihoterapeitiski (respektīvi, Jūsu gadījumā - jāturpina) un jāatklāj, vai nav kas tāds Jūsu dzīvē, kas depresiju uztur, un vai terapeitiskās attiecības nevar palīdzēt.

    dr. Inita Lēna Goldšteina, Goldšteinas I. ārsta - psihoterapeita prakse

  • 2019-01-16
    Labdien!

    Pie depresijas tikai medikamentu lietošana un efekta gaidīšana ne vienmēr sevi attaisno. Tāpat kā antibiotikām, arī antidepresantiem var organismā izstrādāties rezistence. Dažkārt pie depresijām, kas ir ar ģenētiska rakstura izcelsmi - respektīvi iedzimtas, ir sarežģītāk cīnīties, tāpēc jāveic vairākas darbības - jāsporto, jāstrādā psihoterapeitiski, jāiemācās apzinātības metodes, meditācijas, smadzeņu aktivizācijas treniņi. Ir vērts stāties arī dienas stacionārā, lai varbūt uz savu problēmu paskatītos kompleksi. Arī medikamentu piemeklēšana ir sarežģīta, tam jāvelta laiks.

    Ar cieņu,

    Dace Simsone, ārste - psihiatre, SIA "Klīnika Dzintari", "Klīnika Dzintari", SIA

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.