Labdien!

Esmu 25 gadus jauna sieviete, 5 gadus dzīvoju laulībā, bērnu nav.

Pirms pāris gadiem bieži slimoju ar cistītu, gandrīz vai reizi mēnesī. Bija atrasta ureaplasma maksts uztriepē, ārstējāmies abi kopā ar vīru. Pēc ilgas ārstēšanās analīžu rezultāti bija labi, galu galā jau vairāk nekā gadu no cistīta nebija ne miņas. Citu infekciju un STS nav bijis.

Pirms 3 mēnešiem sākās diskomforts intīmajā zonā, kurš pastiprinās tieši pēc urinācijas. To pat nevar nosaukt par sāpēm - kairinoša sajūta urīnizvadkanāla rajonā, dažkārt liekas, ka nevar īsti saprast, kur tieši šis kairinājums lokalizējies. Izdalījumi ir ļoti reti, pieļauju, ka pirms ovulācijas.

Sāku staigāt pie ārstiem - ģimenes ārsta, ginekologa un visbeidzot urologa. Un te sākās problēma - pat ārsti nevar noteikt, kas tad īsti tas ir, jo:

- urīna analīze - ideāla;
- urīna uzsējumā baktērijas netiek atrastas;
- ureaplasma un mikoplasma - negatīvas;
- vēdera dobuma USG - ideāls;
- cistoskopija - pataloģijas netika atrastas;
- maksts uztriepe - laba (ginekologs apgalvo, ka pēc skata arī);
- apslēptā infekcija tur nevar būt.

Uz hlamīdijām arī esmu pārbaudījusies - arī tās netika atrastas. Šobrīd nepieļauju domu, ka tās varētu būt, jo partneri neesmu mainījusi un vīra sānsoli neizskatu kā variantu.

Mugurkaula jostas un krustu daļas RTG - bez pataloģiskām izmaiņām.

Pirms pusgada veicu arī ginekoloģisko USG - uz to brīdi arī tur viss bija labi. Varbūt, ka šo pārbaudi jāatkārto? Pieļauju, ka nākamais solis būs labs maksas ginekologs, lai skatās visu vēlreiz.

Esmu izgājusi 3 antibiotiku kursus, dzeru vitamīnus, uztura bagātinātāju "Cistone", mēģināju arī dzērvenes un pētersīļus, bet no visa tā likās, ka paliek vēl sliktāk.

Ir vērts piebilst to, ka, pirms sākās šī problēma, notika 3 lietas, kuras, manuprāt, varētu to izprovocēt, bet kurās neesmu un nemaz nevaru būt pārliecināta:

1. nopeldējos diezgan aukstā ūdenī;
2. cēlu ļoti smagu priekšmetu (tieši tāpēc veicu mugurkaula jostas un krustu daļas RTG, jo arī muguras lejasdaļā izjūtu smaguma sajūtu un pieļauju, ka varēju kaut ko savilkt, aizspiest utt.);
3. orālais sekss (bet apšaubu, jo baktēriju ne urīnā, ne maksts uztriepē nav).

Esmu izmisumā, jo sajūtas nepāriet. Tikai pēc fiziskām aktivitātēm (skriešanas, jogas) tās itkā nedaudz noklust. Varbūt tās ir tikai iedomas - nezinu.

Gribam bērniņu, bet nezinām, vai drīkstam tā riskēt. Būšu pateicīga par jebkādu padomu!