Labdien!

Viss sākās decebrī, kad manam 3 gadīgajam bērnam iesnas, klepus un pārējie simptomi aizgāja līdz konjuktivītam. Dzērām antibiotikas. It kā izveseļojāmies, bet klepus tā arī nepāriet. Sākumā pie katra klepus arī vēma, gulējām ar bļodu pie gultas.

Janvārī atkal klepus, uz ko esmu vienmēr saņēmusi atbildi, ka, ja nebūs puņķu, tad nebūs arī klepus un nevems.

Šoreiz bērns sabiedēja vēl vairāk, jo atvēma ne tikai vienkārši gļotas, bet arī visu, ko bija ēdis un dzēris. Apgrieztais loks - ne paēdusi, ne padzērusies, ne izgulējusies - vienas mocības.

LORs izraksta antibiotikas, jo galva pilna ar puņķiem, ausīs šķidrums. Izdzērām visu, ko izrakstīja, tagad it kā veseli. Paliekam vēl mājās nostiprināt spēkus organismā.

Klepus jebkurai slimībai vienmēr līdzi nāk. Neatceros, ka tas būtu tā īsti pārgājis. Ar vai bez vemšanas, bet klepus ir vienmēr. No daktera puses diagnoze klepum - bērnudārzs, tā vienkārši būšot.

Tā mēs klepojām un dzīvojām, līdz februārī arī tikai dēļ augstās temperatūras (jo klepus nebija trakāks nekā ikdienā) atklājām, ka ir plaušu karsonis, abās plaušu pusēs apakša pilna. Atkal antibiotikas. Kārtīgi sēdējām mājās, pēc antibiotiku kursa atkal rentgens - ir vēl kaut kas palicis, bet esot jau labāk, tas iziešot ar klepu. Veseļojāmies, klepojām.

Nu jau liekas, ka ir labāk, ieklepojas vienu līdz divas reizes dienā, reizēm arī naktī. Bet, ja nav vemšanas un lēkmes vismaz stundas garumā, tad tas jau ir liels sasniegums.

Bet nepāriet mums mazais klepus, nav labāk, tikai parādās epizodes, kur ir dikti slikti. Sākas ar pēkšņu sausu klepu, kas ievelkas uz kādu pusstundu un nekas nepalīdz - ne eļļiņa, ne tabletes, ne sīrups. Klepo, kamēr gandrīz vienmēr izvemjas.

Esam gājuši pie ģimenes ārsta, kas ieteica smidzināt kaklā eļļu, tad ķērpju tabletes, tad kādu sīrupu ("Bronteks, "Bronhosil") un degunam varot kaut ko jau no "vecās operas" iesmidzināt, varbūt palīdz.

Tā vienu rītu klepoja līdz atvēma gļotas ar asinīm. Braucām uz slimnīcu, kur teica, ka viss labi, nav nekā akūta, neredzēja iemeslu. Varbūt pārāk spēcīgi velk puņķus un tāpēc ir asinis gļotās.

Tajā dienā noņēmu visas zāles, jo labāk nepaliek, tikai kaut kas nāk klāt. Nopirkām inhalatoru un ar fizioloģisko šķīdumu 5 ml kapsulās sākām elpot. Tas ir vienīgais, kas ir palīdzējis, bet kā mēs nedēļu nelietojam tā atkal problēma ir klāt. Naktī pēkšņi sāk klepot un nepāriet kādu pusstundu. Pa dienu paklepo, bet kad diendusa jāguļ, atkal sākas mokas. Klepoja, kamēr aizmiga. Naktī atkal sāka klepot bez apstājas, krūtīs neburbuļo (kā tad, kad bija plaušu karsonis).

Vakar aizklepojās līdz raudāšanai, jo kaut kas traucē, bet pateikt man nemāk, raustās klepū, kamēr izvemj vakariņas un, kad cenšas ievilkt elpu, tad ir tāda klusa sīkšana.

Man neliekas, ka man vienkārši jāsamierinās ar diagnozi - bērnudārzs (bērnu laukumiņā vai veikalā satiekam vairāk bērnus nekā grupiņā ar 12 bērniem). Bet pie kā man iet? LORa, alergologa, pulmonologa, pie visiem? Esmu ģimenes ārstam prasījusi par alerģijām, uz ko man pateica - var jau būt - un izsniedza kaut kādu sīrupu no reklāmas lapiņas.

Paldies jau iepriekš.