Labdien!

Mans jautājums būs diezgan sarežģīts. Man uz olnīcām bija uzaugušas palielas cistas. Apmēram piecus gadus tās bija manā ķermenī, taču pirmos gadus par tām pat nenojautu. Kad ar vīru sākām plānot mazuli, gāju pie ginekologa, kurš savukārt mani nosūtīja pie cita ārsta uz operāciju.

Jāatzīmē, ka pirms operācijas jutos labi. Mēnešreizes bija normālas un regulāras, vienīgi dažreiz pirms menstruācijām sāpēja vēders.

Slimnīcā biju divas nedēļas, pēc tam man tika veikta operācija, kuras rezultātā man izgrieza olnīcas. Biju šoka stāvoklī, jo negaidīju šādu pavērsienu. Ārsts pirms veicamās operācijas mani neinformēja par riskiem, veica dažādas analīzes, skrubināja cistu gabaliņus, lai noskaidrotu, kāda tipa tās ir, un, cik zinu, izrādījās, ka tās ir labdabīgas. Tā nu man veica operāciju, pēc kuras man daktere pateica, ka operācijas laikā izlēmusi izgriezt gan cistas, gan olnīcas - tās esot nereproduktīvas, iespējams, tur ir vēža metastāzes un man nāktos vēlreiz veikt operāciju.

Es biju pilnīgā šokā, nezināju, kā turpināt dzīvi - 28 gadus jauna sieviete un nebūs bērnu! Nevienam par notiekošo negribēju stāstīst, gribējās visu aizmirst. Tomēr pēc kāda laika sāku domāt, ar kādām tiesībām ārsts izgrieza manas olnīcas, man pat neko nepasakot. Mūsdienās taču ārstniecība ir tik tālu attīstījusies, ka jau pirms operācijas iespējams noteikt, vai audzējs ir labdabīgs, vai ne. Vai es pati neesmu tiesīga lemt pār savu ķermeni? Ja arī metastāzes parādītos vēlāk, vai tiešām es pati nevarētu izlemt, ko darīt?

Tagad jūtos slikti. Lietojot hormonālo kontracepciju, esmu pieņēmusies svarā, līdz ar to nav iespējams veikt mākslīgo apaugļošanu, turklāt ar šādu diagnozi kā man apaugļošanās netiek apmaksāta. Rezultātā esmu palikusi vispār bez nekā.

Kopš operācijas pagājuši 4 gadi, un es tikai tagad saprotu, ka ar mani neviens nerēķinājās. Divu nedēļu laikā, kamēr biju slimnīcā, ārsti kopumā redzēju varbūt 15 minūtes. Vai tiešām šāda rīcība bija pareiza? Vai ārstam bija tiesības veikt šāda veida operāciju, nekonsultējoties ar mani?