Sveiki!
Jūnijā man konstatēja 1. tipa diabētu un nedēļu pavadīju slimnīcā. Veica visādas analīzes, attīrīja organismu, apmācīja glikometra un insulīna lietošanā un palaida mājās. Kādas 2 nedēļas jutos labi, taču tad sāka parādīties problēmas ar nerviem. Sākumā mazas muguras sāpes, stīvums, taču, laikam ejot, palika arvien sliktāk un sliktāk. Tagad viscaur rumpim nervi ir šausmīgi jutīgi. Dedzinoša sajūta, durošas sāpes. Pēc ēšanas pārņem drudzim līdzīgas sajūtas. Pēdās arī ir dedzinoša sajūta. Papildus parādījās arī gremošanas problēmas, t.i., ēdiens ļoti lēni pārstrādājas un visu laiku ir pilnuma sajūta. Esmu pārgājis no 3 ēdienreizēm uz 6 maziņām, mēģinājis daž ne dažādās bezrecepšu zāles, bet nekas nepalīdz. Priekš nerviem ģimenes ārsts izrakstīja antidepresantu, ne gluži spēcīgo, kas izraisa atkarību, bet tomēr stipru. Diemžēl efektu nekādu nedod.
Pirms mēneša biju pie nozīmētā endokronologa, kurš spēja tik pateikt "saved cukura līmeni kārtībā". Sākotnēji pēc ēšanas bija virs 10mmol, ko ar papildus insulīnu koriģēju, taču pēdējo mēnesi cukura līmenis pirms un pēc ēšanām ir daudz maz ieteicamajās normas robežās, pārsvarā tas ir pat zemāks nekā vēlamais.
Nesaprotu, kāpēc ir šī ačgārnība: cukura līmenis ar katru dienu tiek labāk kontrolēts, bet ar nerviem paliek sliktāk un sliktāk.

1. Vai šāda parādība mēdz būt arī citiem diabētiķiem? Varbūt tā ir kaut kāda organisma pielāgošanās reakcija "normālajam cukura līmenim", tā kā iepriekš vismaz gadu dzīvoju ar paaugstinātu līmeni (bija diabēta simtomi).
2. Pie kādiem ārstiem man vērsties? Neirologa, gastroenterologa, cita? Kādā secībā?