Labdien! Mazajam tikko apritēja 1 gads, bet viņš nevēlās rāpot, drīzāk šļūc uz dibena (viena kāja priekšā saliekta, otra ar kuru atsperās un ar rokām piepalīdz sev tikt uz priekšu). Mēģināju mācīt rāpot pati rādot, kā to dara un pēc tam viņu pašu liekot tajā pozā, bet tad viena kāja uz priekšu, tad otra un mēģina apsēsties un neapmierinātība.. Ne par ko nevēlas rāpot uz celīšiem. Vai nu negrib, vai nu vieglāk ir šļūkt uz dibena, bet šādā gadījumā, kā ir ar muguras un gūžu nostiprināšanos, kas parasti tiek veicināta ar četrrāpus rāpošanu? Varbūt vajag apbruņoties ar pacietību un turpināt mācīt rāpot? Kājās arī ceļas, kad viņam iedodu savas rokas (sēžot uz zemes vienā līmenī ar viņu), tad viņš pats ieķeras un pieceļas, no sākuma jau ļoti līgojās, bet tagad jau diezgan stabili stāv. Bet vai tas nav par ātru un ir pareizi, ka pie rokām ceļas kājās, nevis pie mēbelēm? Pašai dažbrīd liekas, ka viņš jūtas drošāk pie rokām, jo var ieķerties, nekā pie mēbelēm. Bail, no tā (kā citi saka), ja par agru piecelsies, var rasties līkas kājas vai muguras deformācijas.