Labdien!
Kā jau visi, kas šeit vēršas pēc palīdzības, esmu galīgi nomocījusies. Viss sākās šī gada 14.septembrī. No dēla saķēru nelielu vīrusu ar iesnām un nedaudz paaugstinātu temperatūru. Dzēru tējas, sūkāju kaklam domātās tabletes un jutos samērā labi. Pēc nedēļas parādījās neliela kasīšanās kaklā, tomēr to neuzskatīju par šķērsli, lai dotos ilgi gaidītajā ceļojumā. Lidmašīnā, kad tika ieslēgts kondicionieris, sākās arvien spēcīgāks klepus. Protams, ka klepus turpināja progresēt, nekas neatkrēpojās (īpaši naktīs), līdz biju spiesta meklēt vietējā mediķa palīdzību, kas izrakstīja Krievijā ražotās antibiotikas, jo noteica diagnozi "spēcīgs bronhīts".

Uz pāris dienām palika labāk, bet tad klepus atkal pieņēmās spēkā. Kad atlidoju, tūlīt vērsos pie ģimenes ārsta, kas trokšņus nesaklausīja, arī rentgens izmaiņas neuzrādija. Jāpiezīmē, ka temperatūra nedaudz paaugstināta saglabājās, līdz 37,5. Ģimenes ārsts uzsvēra, ka šāda temperatūra mēdz būt uz nervu pamata, lai nepārdzīvojot. Pret klepu ieteica iedzert uzsildītu alu ar medu. Tomēr šis sausais klepus ar vieglu temperatūru nepārgāja. Devos pie vietējā plaušu speciālista, kas izrakstīja baloniņus, ko arī patreiz pūšu, bet rezultātu nav (pūšu jau trīs nedēļas) - klepus joprojām moka visas dienas garumā.

Pēdējā asins aina, kas veikta 28. oktobrī, liecina, ka esmu pilnīgi vesels cilvēks. Slikti nejūtos, noguruma nav, bet nervi gan jau ir uz robežas, jo mans tēvs divus gadus atpakaļ nomira ar plaušu vēzi.

Jāpiebilst, ka izguļos labi, nakti nemostos no klepus lēkmēm, nesvīstu. Ēst ēdu, kā jau pie šāda nervu sasprindzinājuma. Mans vecums ir 42 gadi, nepīpēju, iedzeru tikai kādu glāzi vīna, līdz šim aktīvi sportoju (skrienu regulāri), augums 162, svars 57 kg.

Patreiz esmu pieprasījusi datortomogrāfiju, ko veiks man 17.11. Bet esmu nobijusies ļoti, jo internetā par vēzi bronhos, plaušās tiek rakstīts ļoti baisi, zinu, ka ātra nāve ir neizbēgarms rezultāts..

Darbs gan ir saistīts ar lielu emocionālo spriedzi. Būšu pateicīga par atbildi!