Vai man ir paradontoze?
Alise 2014. gada 1. septembrī
Labdien!
Man ir 47 gadi. Nesen iekaisa smaganas, tās sāka asiņot. Novēroju, ka smaganas ir apsārtušas, dažreiz izskatās pietūkušas, kā arī izteikti ir paaugstināta to jūtība. Vai man ir paradontoze? Ko ieteiktu darīt?
Atbildes:
-
2014. gada 1. septembrī
Labdien!
Paradontoze ir hroniska zobu un parodonta slimība, kam raksturīga progresējoša zobu ligzdiņa kaulaudu uzsūkšanās, kura izraisa zobu kustēšanos un izkrišanu, kā arī turpmāku zobu ligzdiņu un smaganu sastrutošanu. To izraisa parodonta barošanās traucējumi, kas saistīti ar nervu sistēmas un parodonta asinsvadu funkcionēšanas traucējumiem.
Paradontozes procesā veidojas smaganu kabatas. Slimības izcelsmē nozīme ir neirodistrofiskiem procesiem, hormonālām novirzēm, asinsrites traucējumiem, alerģijai, infekcijai. To veicina vielmaiņas traucējumi, hipovitaminoze, infekcijas slimības un iekšējās sekrēcijas traucējumi, bet it īpaši mutes dobuma higiēnas neievērošana, nepareizi ieliktas plombas un protēzes, mutes dobuma mikroorganismi, zobu stāvokļa anomālijas, zobakmens. Visbiežāk slimo pēc 30 gadu vecuma, dažreiz arī jaunāki cilvēki, pat bērni.
Jauniem cilvēkiem paradontoze noris smagāk un zobu izkrišana ir straujāka. Tā attīstās pakāpeniski un bez sāpēm. To pamana tikai tad, kad jau stipri asiņo smaganas vai pat kustas vairāki zobi. Parasti šāds stāvoklis raksturīgs procesam, kas ilgst vairākus gadus. Agrīni simptomi ir pastiprināta smaganu jutība - nieze vai tirpums (visbiežāk priekšzobu apvidū). Vēlāk rodas smaganu jūtība - nieze vai tirpums (visbiežāk priekšzobu apvidū). Vēlāk rodas smaganu apsārtums, pietūkums, mutes smakošana, zobu kakliņu jutīgums, sāpes un asiņošana (ēdot, tīrot zobus).
Šķir iekaisīgo un atrofisko jeb distonisko paradontozi. Iekaisīgai paradontozei raksturīga smaganu asiņošana, nenoteiktas sāpes smaganās, žokļos, zobos. Sāpes it kā pārvietojas, rodas te vienā, te otrā vietā. Pakāpeniski sāk kustēties atsevišķi zobi, starp zobiem rodas spraugas, zobu rinda kļūst nelīdzena. Smaganas ir izspīlētas, sarkanas. Pasliktinās slimnieka pašsajūta: rodas košļāšanas grūtības (zobu kustīguma dēļ), galvassāpes, nogurums, nervozitāte, bezmiegs. Ar atrofisko paradontozi biežāk saslimst pēc 40 gadu vecuma. Slimība attīstās lēni un vienmērīgi skar visu zobu. Smaganas ir bālas, blīvas, bet atsegtās zobu saknes ir stipri jūtīgas pret temperatūras maiņu. Slimībai ieilgstot, zobi kļūst kustīgi un var izkrist.
Dažiem cilvēkiem ir lielāka nosliece uz smaganu iekaisumu. Tie var būt ģenētiski iedzimtības faktori kā ari vispārējas saslimšanas, kā piemēram, cukura diabēts, auksts asinsspiediens, stress, sirds slimības, Dauna sindroms. Paradontozes (periodontīta) saslimšanas riks ir arī sievietēm grūtniecēm, tādēļ būtu svarīgi ievērot mutes dobuma higiēnas pasākumus un regulārus higiēnista apmeklējumus arī grūtniecības laikā, jo šajā laikā ir pastiprināta apasiņošana visām iekšējo orgānu sistēmām, arī smaganās, tādēļ iekaisums izplatās ļoti ātri. Tāpat arī pacientiem, kuri smēķē, jo tas nomāc immūnās sitēmas atbildi uz iekaisumu.
Paradontozi ārstē pēc zobārsta norādījumiem.Latvijas veselības portāla redakcija, "www.medicine.lv"