Labdien!

Pirms pieciem mēnešiem sāku mocīties ar kreisās pēdas ārējās malas sāpēm (var teikt, ka pa vidu). Visticamāk tas bija aktīvu treniņu rezultātā (uz eliptiskā trenažiera mājās pavadīju līdz pat 4 stundām nedēļā). Bija, protams, versija par apaviem, bet apavu garderobē neko nebiju mainījusi.

Ārsta diagnoze pēc rentgena un asins analīzēm - iekaisums. Sākumā dzēru zāles (Aponil). Kamēr lietoju situācija uzlabojās, kad pārtraucu - pasliktinājās.

Pēc tam izgāju 10 ultraskaņu procedūras kursu, kas likās palīdzam vislabāk - vairs nekliboju un pamazām pēc pāris nedēļām atsāku sportot. Diemžēl sāpes ik pa laikam atgriezās, visbiežāk tieši ikdienas situācijās, nevis sportojot (jāmin arī kā centos pāriet uz skriešanu un trenažieri nelietot, jo to darot pēda jutās ļoti jocīgi, kamēr skrienot problēmas neesmu novērojusi). Lai arī sāpes nav tik lielas, tomēr rada diskomfortu (it īpaši no paša rīta, kad liekas, ka vajag "iestaigāties", lai normāli varētu paiet).

Rezultātā nolēmu aiziet pie traumatologa. Neko jaunu gan neuzzināju - es esot jauna (24 gadi) un gan jau pāriešot. Ieteica ortopēdiskās pēdiņas, pasmērēt ziedi, no kā nekādus uzlabojumus diemžēl nejutu.
Biju arī pie fizioterapeites (saistībā ar muguras sāpēm) un pajautāju arī par savu pēdu. Viņa neatbalstīja skriešanu manā gadījumā (skrienu pa cietu segumu, turklāt arī kāju locītavas nejūtas labi). Ieteica pamēģināt mīties uz trenažiera ar pilnu pēdu. Tas likās palīdzam, tāpēc ik pa laikam pamēģināju atgriezties pie trenažiera (ne biežāk kā reizi nedēļā un uz viszemākajiem režīmiem). Vakar gan situācija mainījās – mēģinot mīties ar trenažiera jau pēc 15 minūtēm jutu ļoti nepatīkamas sāpes, kas stipri atgādināja situāciju, kad tas viss sākās. Uzreiz treniņu pārtraucu.

Bet, kā jau iepriekš minēju, problēmas ar pēdu jūtu ne tikai lietojot trenažieri. Turklāt ļoti negribētos atteikties no šiem treniņiem, kurus varu veikt mājās (nav nekur jābrauc un jāmaksā). Kamēr vasara, man ir alternatīva – skriešana, bet sākoties sliktajam laikam tāpat gribēšu atgriezties pie eliptiskā trenažiera.
Vai būtu iespējams vēl kaut ko izmēģināt jebšu jāsamierinās kā ir un jācer, ka „gan jau pāries”? Vai arī pilnīgu atveseļošanos varētu gaidīt tikai pilnībā atsakoties no jebkādām aktivitātēm, kas noslogo pēdu?

Paldies, jau iepriekš!