Labdien!

Esmu 22 gadus jauna sieviete. Viss manas nedienas sākās janvārī - parādījās mistiskas sāpes kreisajā sānā, reizēm virs gūžas kaula, reizēm virs kājas locītavas. Sāpes nebija spēcīgas, bet gan kaitinošas - it kā kāds to vietu paņēmis un sažmiedzis. Pēc kāda laika sākās asiņošana starp mēnešreizēm. Jāpiemin, ka nedzīvoju Latvijā.

Aizgāju pie ģimenes ārsta un man uztaisīja urīna testu grūtniecībai, maksts uztriepi uz infekcijām un maksts uztriepi uz vēzi. Visi rezultāti neapstiprināja iepriekš minētās lietas. Atkārtoti vēršoties pie ārsta, viņš jautāja, vai gadījumā man nav vēdera aizcietējumi. Apstiprināju, ka reizēm esmu to novērojusi. Izrakstīja man 'Senna 7,5mg'. Ar vēdera problēmām saskaros jau ļoti sen - ir bijis pat hemoroīds. Par šo problēmu neesmu sūdzējusies gandrīz piecus gadus. Tabletes lietoju apmēram mēnesi. Simptomi izzuda, jutos laimīga.

Pēkšņi aprīļa beigās atgriezās sāpes sānā, tagad jau labajā sānā. Atkal devos pie ārsta! Domāju, ka ir problēmas ar olnīcām. Ārste mani aptaustot, sacīja, ka nav nekādu problēmu ar olnīcām. Lika uztaisīt urīna analīzes ar borskābi, kam sekoja negatīva atbilde.

Sāni turpināja periodiski sāpēt, taču maijā tam nāca klāt kņudināšana labajā rokā, galvas reiboņi, acis sāka migloties, grūti bija fokusēt skatienu, grūti bija elpot. Modos naktīs no sajūtas, ka sirds stājas - sajūta, ka man nepukst sirds, iestājās raudulība un negatīvas domas aizņēma manu prātu. Nospriedu, ka trūkst B vitamīns un Magnijs. Lietojot vitamīnus tiešām palika labāk, simptomi mazinājās.

13. jūnijā atkal bija caureja, kurai pievienojās arī gloķi. Sapratu, ka ar labo aci vairs tālumā tiešām neredzu. Acu ārsts apstiprināja un izrakstīja brilles. Jūnija beigās un jūlija sākumā aktīvi ceļoju, staigāju, kāpu kalnos, simptomi atkal izzuda, tikai divas naktis pamodos no tā, ka grūti elpot un slāpst.

Pēc atvaļinājuma, atkal atgriezās tirpoņa labajā rokā, sāka sāpēt arī labā kāja, ir apgrūtināta elpošana, diezgan bieža urinēšana un slāpes. Negribu vairāk atgriezties pie nekontrolējami sliktās pašsajūtas - pagaidām jūtos normāli. Raudiens nāk no neziņas un bailes no visļaunākā. Vairs jau nesaprotu pie kā vērsties pēc palīdzības: pie ģimenes ārsta, proktologa, ginekologa, neirologa vai psihologa?