Labdien!

Esmu 27 gadus veca grūtniece un jau pavisam drīz gaidāmas dzemdības. Līdz šim manā seksuālajā dzīvē nav bijuši kritumi, patiesībā, ar gadiem mana seksualitāte ir tikai augusi, un vēlme pēc tuvības grūtniecības laikā nav mazinājusies ne mazākajā mērā. Lai gan nevar paredzēt, kā tas būs pēc dzemdībām, uztraucos par šādu lietu - vai tiešām tās sešas nedēļas pēc dzemdībām, kad teorētiski jāatturas no seksuālām attiecībām, ir uztveramas burtiski? Vai tas tomēr attiecas uz vaginālu dzimumaktu, lai izvairītos no iespējamas infekcijas ievazāšanas dzemdē, bet uzmanīgi pieskārieni ārējiem dzimumorgāniem, orālais sekss, masturbācija, tomēr būtu pieļaujami? Protams, ja nav nesadziedētu griezumu, plīsumu un šuvju. Kā ir ar anālo seksu, ja stingri ievēro higiēnu un drošības pasākumus?

Lietas skaidrībai jāpiebilst, ka mīlēties man gribas katru dienu. Ja kādu laiku dzimumattiecību nav, es piedzīvoju spontānus orgasmus miegā - gluži kā "slapjos sapņus", pamostos no orgasma pat bez jebkāda fiziska kontakta. Kopš esmu stāvoklī, tas notiek īpaši bieži (vairākas reizes mēnesī) - atliek kādu apstākļu dēļ atlikt pamīlēšanos uz vairākām dienām un tas notiek. It kā jau varētu atbildēt - kāpēc man jāuztraucas par iespējamo atturības periodu, ja orgasmus piedzīvoju tāpat, bet tas tomēr nav tik vienkārši, šie "slapjie sapņi" ir kā tāds "drošības ventilis" un katra nākamā atturības diena ir arvien nepatīkamāka un mokošāka kā fiziski, tā psiholoģiski.

Meklējot informāciju par šo internetā, vairākos avotos angļu valodā sastapos ar apgalvojumu, ka orgasmi kā tādi var palīdzēt dzemdei pēcdzemdību periodā ātrāk atgūt formu un sarauties normālā izmērā, tāpēc galvenais esot uzmanīties no dzimumlocekļa vai kādu priekšmetu ievadīšanas makstī, nevis no visām seksuālām darbībām, kas var izraisīt orgasmu.
Vai šādam apgalvojumam piekrītat?

Paldies iepriekš par atbildi!