Labdien!
Man ir 22 gadi. Esmu 30. grūtniecības nedēļā. Kopš dzimšanas ir liekais svars. Tiku nosūtīta uz glikozes slodzes testu svara dēļ. Rezultāti bija 5.2 tukšā dūšā, 6.6 2h - pēc slodzes testa. Ginekoloģe nosūtīja pie endokrinologa. Endokrinologs ēdienkarti neierobežoja, lika mērīt cukuru, veikt glikohemoglobīna analīzes. Analīžu rezultātā rādīja, ka 5.2. Cukura līmenis pēdējo piecu dienu laikā tukšā dūšā ir aptuveni 4.6. Divas stundas pēc ēšanas rādītāji ir atšķirīgi, svārstās 3.9-6.8. Vairāk par atzīmi 6, ļoti reti rāda. Glikometra vidējais rādītājs ir 5.3.
Apmeklējot ginekoloģi, ārste sacēla traci, t.i., sacīja, ka man ir problēmas ar cukuru, nepiekrīt endokrinologa norādēm. Mēneša laikā pieņēmos svarā tikai par 0.500 g. Ārste sacīja, ka liekā svara un augstā cukura līmeņa dēļ radīsies problēmas, bērns būšot vājš. Ņemot vērā, ka USG atbilst normai, sirds eho rezultāti ir labi, bērniņam sirds ir vesela, nav skaidra ārstes reakcija. Jau otro dienu jūtos emocionāli diezgan nejauki.
Vēlētos uzklausīt Jūsu viedokli par šo situāciju. Vai man ir ar cukura līmeni asinīs saistītas problēmas? Vai ginekoloģes rīcība ir ētiska, t.i., drīkst grūtnieci uzbļaut, baidīt, apsaukāt citus ārstus, spekulēt ar gaidāmā bērniņa veselību, sacīt: "Jums piedzims liels, slinks un vājš bērns!" Vēlos mainīt ārstu. Vai 30. grūtniecības nedēļā to drīkst darīt?