Labrīt!
Mans vīrs (34 g.) 3 gadus ir paralizēts paša izraisītas traumas rezultātā (c5/c6 muguras smadzeņu sķērsbojājums A pakāpē, tagad ārsti raksta, ka ir B pakāpe). Viņam ir smaga depresija. No ārstu palīdzības atsakās. Esmu mēģinājusi izlūgties, lai ļauj sevi aizvest pie psihiatra, taču veltīgi. Diemžēl psihiatru atvest uz mājām nevaru, jo pret pacienta gribu tas nav izdarāms. Kad trakošanas laikā izsaucu viņam ātros, tad ienākot pa durvīm mediķiem, viņš momentā nomierinājās un izlikās par pašu mierīgāko cilvēku uz zemes. Vēl noteica, ka man vajag ātros, jo es staigāju pa māju noraudājusies par neko. Mediķi aizbrauca un vīrs vēl līdz 23:00 turpināja trakot. Trakošana izpaužas kā rupja lamāšanās, bļaušana pilnā rīklē, ģimenes locekļu pazemošana un kustīgo roku sišanā pret gultas malu. Pēdējo reizi, tā sasita, ka roka bij zila līdz pat elkonim.
Vēlos viņam palīdzēt. Diemžēl vismaz pagaidām nevaru viņu pierunāt doties pie speciālista. Mums aug divi bērni, kuri to visu redz. Viņš pats pieteicās rindā pansionātā, taču, kad vieta atbrīvojās, tad kategoriski atteicās braukt un paziņoja, ka ar varu no dzīvokļa viņu neaizvedīšu. Ir tik smagi, ka jau pati lietoju Antistresu.
Kādus antidepresantus varu lūgt ģimenes ārstam viņam? Bez izteikta miega efekta, jo tad sajutīs, ka tie nav viss kādi vitamīni un nedzers. Viņam vienā rokā ir neiropatiskās sāpes, tāpēc dzer Gabapentīnu 600mg 3 reizes dienā. Tas īpaši nepalīdz. Citus medikamentus nelieto. Vienīgi retu reizi, kad ir "saskrūvējies", kad viss dreb un nevar nomierināties, tad iedzer 10 mg Diazapeku. Tas no medikamentiem arī viss.