Labdien!

Man ir šāda problēma. Šodienas sapni nu jau atceros diezgan miglaini, taču tā pamatā bija strīds ar mammu, par to, ka neesmu vajadzīga utt. No rīta, pamostoties pēc šī sapņa, jutos iztukšota, it kā daļa no manas "dzīvīgās" puses būtu brutāli izrauta. Pa ceļam uz skolu visu laiku domāju par to, kā būtu, ja manis nebūtu. Par to, kā es varētu izgaist no šīs pasaules. No vienas puses šīs domas mani nomierina, no otras puses grauj mani. Principā visās stundās lūkojos vienā punktā un domāju par nāvi, sevi un kas no tā var sanākt. Lieki piebilst, ka iepriekšējā vakarā ar mamma sacīja, ka nevēlas mani redzēt, un pāris reižu vēl pati izmetu tādus vārdus, "ja ātrāk nomiršu būs labāk". Manuprāt, šeit ir kas vairāk par iepriekšējās dienas notikumiem, kas atspoguļojas sapnī. Es redzu problēmu, tikai nesaprotu kādu. Ko iesākt?

Paldies!