Labdien!

Man ir 38 gadi. Pirms pusotra gada mira mana mamma. Stress 2 gadu ilgumā bija pamatīgs. Neilgi pirms mammas aiziešanas, manā ķermenī sāka notikt kas dīvains - sākās muskuļu trīce/ raustīšanās dažādās ķermeņa vietās, kad esmu miera stāvoklī, tad kājās, tad rokās, dupsī, mugurā, plecos, visur. To var redzēt ar aci un lai nedomātu, ka esmu jukusi un tās ir manas iedomas, raustīšanos ir redzējuši arī man tuvie cilvēki (esmu parādījusi to brīdī, kad raustās kaut kas). Jāpiebilst, ka man ir arī deformēta mugurkaula jostas daļas spondiloze, 1. un 2. pakāpe- mugura sāp jostas daļā, kad ceļos kājās no sēdus stāvokļa.
Pirms gada biju pie ģimenes ārstes, nosūtīja mani pie neirologa, kur biju uz konsultāciju. Neirologs izrakstīja magnēzija injekcijas vēnā, B vitamīnus un "Mydocalm" muskulī, "Xanax" it kā neirozei - pa pustabletei vakarā, jo biju raudulīga, nervoza, netiku ar sevi galā.
Esmu izgājusi visu špriču kursu, "Xanax" dzeru pa retam, kad no bailēm par nekontrolējamo muskuļu rausti nevaru iemigt. Pēc špricēm palika labāk ar muguru, mazliet mazinājās rauste, bet nepārgāja. Biju uz CT mugurkaula kakla daļai - slēdziens iniciāla def.spondiloze.
Biju uz elektromiogrāfiju rokām un kājām, lai izslēgtu mammas slimību "Amiotrofu laterālu sklerozi". Izmeklējumā nav datu par ģeneralizētu motoneirona slimību, uzrādās radikulārs bojājums. Rauste turpinās. Reizēm bieži, reizēm retāk. Ļoti uztraucos.
Sakiet, ko man vajadzētu darīt tālāk? Vai varētu būt tā, ka no ilgstoša stresa pusotru gadu turpinās raustīšanās visā ķermenī arī miera stāvoklī? Jāpiebilst, ka stresā esmu visu laiku, jo arī darbā nepārtraukti esmus tressa situācijās

Paldies jau iepriekš!