Kādēļ bērns baidās no cilvēkiem?
Ruta 2013. gada 7. martā
Labdien!
Manai meitai 1g un 10 mēneši. Esmu noraizējusies par viņas nedrošumu un bailēm. Ja kāds vienaudzis pienāk klāt un dod roku, viņa aiztaisa acis ar rociņām un pieglaužas man klāt. Dažreiz sāk pat raudāt, kad kāds uz viņu paskatās, piemeram, svešinieks. Ja mēs skaļāk smejamies,a rīdzan sāk raudāt. Vīrs nodzina matus, kādu nedēļu bērns, ieraugot tēti, skrēja pie manis un ilgi nevarēja pierast pie pārmaiņām. Iesakiet, lūdzu, ko darīt? Kā bērnu pieradināt pie vienaudžiem un svešiem cilvēkiem? Mājās esam mierīgi, nestrīdamies un bērnu nerājam.
Paldies!
Atbildes:
-
2013. gada 7. martā
Labdien!
Lai zinātu, kā palīdzēt Jūsu meitai, no sākuma ir jāsaprot, kas ir šo baiļu iemesli. Iespējams, ka šīs bailes ir radušās kādas traumas rezultātā vai var būt viņa ir ieraudzījusi kaut ko, no kā nobijās. Iespējams, ka tās ir šī vecuma separācijas bailes, kas dažreiz parādās bērniem šajā vecumā. Bet var būt šīm bailēm ir kādi citi, dziļāki iemesli. Man ir grūti atbildēt uz Jūsu jautājumu elektroniski. Iesaku Jums vērsties pie psihologa, kas strādā ar bērniem, lai klātienē izrunātu savas neskaidrības un jautājumus.
Ar cieņu, Veselības salona 888 klīniskā psihloģe, Anita Čodere.Anita Čodere, klīniskā psihloģe, "Veselības salons 888"
-
2013. gada 8. martā
Labdien!
Jūsu aprakstītā situācija liecina, ka meitai ir svešinieka trauksme. Tā ir dabiska un normāla, tādēļ nevajag par to mulst. Jūsu meita kļūs drošāka ar laiku, ja būsiet, tā teikt, meitas pusē - apmīļosiet, teiksiet, ka būsiet tepat blakus un nekur prom neiesiet. Neapzināti bērns jūt, ka vēlaties, lai viņa iesaistās rotaļās ar citiem bērniem - it kā sūtat bērnu prom. Šim impulsam jānāk no bērna puses. Jums kā vecākam būtu svarīgi pieņemt, ka meita tam šobrīd vēl nav gatava. Tam var būt dažādi iemesli - bieža atstāšana pie auklītēm, vecmāmiņām utml., kādas pārmaiņas ģimenē, slimošanas. Bērns neapzināti izjūt bailes, ka - kamēr viņš spēlēsies - mamma var aiziet. Vai arī svešais onkulis vai tante paņems un aizvedīs prom no mammas. (Nereti kāda sveša tante uz ielas, kad bērns raud, vēl pasaka - nāksi man līdzi?) Nereti pieaugušie sagaida no bērniem to, kas pašiem nebūtu nemaz tik viegli. "Ej, paspēlējies ar meitenīti! Paprasi, kā viņu sauc!", bet bērns nekad nav šo meitenīti redzējis. Cik viegli Jums būtu iepazīties jebkurā laikā un vietā tikai tādēļ, ka esat vienaudži? Un vai Jūs ar visiem gribētu spēlēties? Arī bērnam var kāds cits bērns nepatikt vai iepazīšanās prasa vairāk laika. Kad būsiet to pieņēmusi, meita arī kļūs drošāka. Lai dotos pētīt pasauli, mazajam ir jābūt drošam - mamma tepat būs un nekur nepazudīs. Tādēļ nedrīkst apiet atvadīšanās brīdi un "aizšmaukt", kamēr mazais iegrimis rotaļā vai aizmidzis. Lai cik grūti izturēt, jāiztur atvadu brīdis un jāatgriežas, kad norunāts. Tad mazais pieņems, ka mamma aiziet un atkal atgriežas. Ka par mammu nav jāuztraucas.Inita Goldšteina, Goldšteinas I. ārsta - psihoterapeita prakse