Man ir netradicionāla orientācija, varbūt varēsiet dot kādu padomu kā to pateikt vecākiem?
kristine 2012. gada 2. augustā
Labdien,
Gribēju vērsties pēc padoma. Esmu 16.gadīga meitene. Kādu laiku atpakaļ pārliecinājos, ka man tiešām interesē meitenes, nevis zēni.
Man ir ļoti stingri vecāki. Esmu nolēmusi atzīties viņiem savā orientācijā, jo katru reizi mani izjautā par attiecībām un man paliek ļoti neērti un katrs draugs zēns tiek uzskatīts par manu puisi. Visu laiku kontrolē mani, neļauj draudzēties ar zēniem.
Protams, ka bail tā vienkārši pateikt. Iespējams maniem vecākiem ir kādas aizdomas par to, jo ir pamanījuši, ka draudzējos ar vairākiem cilvēkiem ar netradicionālu orientāciju.
Biju domājusi uzrakstīt vēstuli, jo sarunu par to es nekad nevarēšu uzsākt.
Varbūt varētu dot kādu padomu?
Paldies!
Atbildes:
-
2012. gada 31. jūlijā
Labdien,
Problēma tiešām ir nopietna un kutelīga. Uzrakstīt vēstuli ir laba doma. Padomājiet, kurš no vecākiem ir Jums emocionāli tuvāk un uzrakstiet par saviem pārdzīvojumiem, savām domām, secinājumiem, kā Jūs nonācāt pie šiem secinājumiem.
Uzrakstiet par savām šaubām un bailēm atklāties. Kas Jūs to visu uzrakstīsiet, arī pašai būs viela pārdomām un paliks skaidrāk.
Jūs esat diezgan jauna vecuma, varētu būt, ar laiku Jūs mainīsiet savu nostāju, var būt nē. Jebkurā gadījumā smalki aprakstiet visas savas bažas un jūtas. Jūsu vecāki varētu būt stingri, bet noteikti Jūs mīl un galu galā sapratīs
Vēlu veiksmi!Ingrīda Cera ārste-psihiatre, Ceras I. prakse psihiatrijā
-
2012. gada 2. augustā
Labdien,
Protams, tā nebūs viegla saruna ne Tev, ne Taviem vecākiem. Taču pievērs uzmanību, ka Tu jūti vainas sajūtu it kā būtu nodarījusi ļaunumu, nodevusi savus vecākus. Un tas nav labi priekš Tevis, jo nav īsti godīgi.
Kad Tu runāsi ar saviem vecākiem, iespējams tieši tādu attieksmi arī saņemsi, jo viņi jutīsies zaudējuši savās cerībās, plānos par Tevi. Viņiem būs sāpīgi, viņi pretosies vai kā citādi paudīs savas sāpes un tas ir dabiski.
Būtu labi, ja Tu rēķinātos ar ne tūlītēju pieņemšanu. Tomēr Tavi vecāki ir stipri, pietiekoši stipri, lai spētu tikt galā ar savām sāpēm un palīdzēt Tev, atbalstīt Tevi - kuru viņi mīl neskatoties ne uz ko un tieši mīlestības dēļ cenšas Tevi pasargāt, vest uz pareizo ceļu - tas ir dot Tev labāko, kas viņiem ir. Taviem vecākiem visticamāk jau ir nojauta. Taču arī viņi par to nerunā. Redzi, cik tas nav viegli.
Tomēr tā nav Tava vaina, kļūda, noziegums. Tas ir fakts, kas notiek neatkarīgi no Tavas gribas vai izvēles. Tev nav bijis viegli pieņemt sev šo atklājumu, taču Tu zini, ka pieņemšana ir vienīgais ceļš gan Tev, gan Taviem vecākiem. Tāpēc šī nevieglā saruna ir to vērta.
Ja tomēr ir par grūtu, iesaku saņemt palīdzību no psihologa vai psihoterapeita. Domāju, arī vecāki to atbalstītu.
Pacietību un drosmi!Elīna Jeļena Zariņa, klīniskā psiholoģe, Hipnopsihoterapeite, "Klīnika Dzintari", SIA