Esmu pārleiku nosvērta sevī, ko lai dara ar šādām sajūtām?
zane 2012. gada 19. jūlijā
Labdien,
Man tāda problēma - pēc dabas esmu jauks cilvēks komunikabls cilvēks, bet to varu parādīt tikai ar tuvākajiem draugiem, kad ir dialogs, jo, kad ir vairāki cilvēki man vienmēr ir uztraukums un nevaru atvērties palieku nosvērta sevī un neko nerunāju kaut arī gribētu pateikt ļoti daudz ko, kāpēc tā kāpēc ar tiem pašiem cilvēkiem tikai divatā varu parādīt savu "es", bet lielākā kompānija ne...?
Grūti ir komunicēt arī ar vienkāršām paziņām nevaru atvērties, kā arī, grūtības sagādā komunikācija ar vecākiem cilvēkiem par mani, kaut vai tie ir 2 gadi, bet tieši tāpat nevaru atvērties no kaut ka vienmēr sakautrējos.
Piemēram, pašlaik esmu nodzīvojusi jau gadu kopā ar cilvēkiem, kuri ir 5 gadus vecāki par mani, bet joprojām ir problēmas brīvi komunicēt, ja vajag kaut ko pajautāt uztraukums.
Pat ar ģimenes locekļiem, ir tāda pati problēma. Pat tiem, ar kuriem nav bijušus ideālas attiecības, bet tur atkal ir otrādi, ja ģimene ir visi kopā tad nav problēmu kaut ko pateikt, izpausties, bet, ja palieku ar cilvēku divatā nav ko teikt.
Tā, kā šādas problēmas, man ir 20 gadi vel nav bijusi otrā pusīte. Ar visiem, ko meiģinājusi veidot attiecības ir tā, ka iepazīstamies, sazināmies viss ir labi. Gribas ar to cilvēku satikties, bet, kad pienāk tas laiks, lai tiktos divatā. Sāc tajā cilvēkā meklēt trūkumus un sāc pārdomāt vai tas vispār ir vajadzīgas, bet tajā pašā laikā gribas, un negribas ar šo cilvēk kaut ko veidot.
Tā ikdienā nepārtraukti domā par viņu, vēlies, lai tev uzraksta, bet kā satikties tā domās atkal par negatīvo un tad jau ne visa vēlme pāriet un ja satiec šo cilvēku gribas viņu atgrūst projām, bet, kad esi tālāk, atkal satikt.
Ko lai dara ar šādām sajūtām? Kā, lai no tā tiek vaļā?
Atbildes:
-
2012. gada 20. jūlijā
labdien!
Ja Jūs pēc dabas komunikabls cilvēks, tas nozīme, ka Jums "jāatver" sava daba. Jūs esat nepārliecināta sevī, savos spēkos, savā pievilcībā. Acīm redzot, Jums ir emocionālas problēmas ģimenē, Jums ir apzināta vai neapzināta sajūta, ka Jūs nepieņem, nemīl, Jūs neesat pietiekami interesanta, kā personība.
Attiecībā par zināmu bijību pret vecākiem cilvēkiem, varētu būt Jums bija stingra audzināšana ar prasībām respektēt vecāku cilvēku autoritāti. Jūs gribat un baidāties uzticēties cilvēkiem, Jūs baidāties "pazaudēt sevi", izveidojot emocionāli tuvas attiecības ar kādu.
Prātošana par pozitīvām un negatīvām pusēm kādai personai, varētu būt Jūsu aizsargreakcija, lai paskaidrot sevi, kāpēc Jūs atturaties satuvināties. Tās ir manas pārdomas, izlasot Jūsu vēstuli.
Es ieteiktu griezties pie psihoterapeita un soli pa solim izskatīt Jūsu problēmas, atbrīvoties no nekonstruktīviem aizsargmehanismiem un ieraudzīt un attīstīt savas stipras puses, tas noteikti Jums palīdzēt uzlabot attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem.
Ar labākiem novēlējumiem.Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
-
2012. gada 2. augustā
Labdien,
Lasot Jūsu vēstuli, jādomā par attiecību traumu visticamāk jau sākot ar bērnību. Nedrošība nepārliecība un bailes par sevi, kad sastopaties ar citiem, ko vērtējat kā pārākus (kaut vai gadu ziņā), norāda uz trauslu pazeminātu pašvērtējumu, arī uz tendenci nokļūt mazas meitenes pozīcijā, kas baidās izgāzties, pateikt ko nepareizu un saņemt kritiku.
Bez šaubām tās apgrūtina iespējas veidot tuvas veselīgas attiecības ar otru personu. Jo Jums vēl nav pietiekoši tuvas un drošas, stabilas attiecības pašai ar sevi. Katru reizi, kad Jūsu sirds dabiski tiecās veidot attiecības, Jūs pavada pārmērīgas bailes par neizdošanos, bailes no uzticēšanās, bailes, ka nespēsiet pieņemt otru "ar visām pumpām". Tas ir tieši tas pats, ko droši vien atpazīstat attiecībā pati pret sevi. Iekšēja pretruna - konflikts pašai ar sevi. Bailes ir stiprākas un liek Jums bēgt.
Nekad nav par vēlu "izaugt".
Šinī gadījumā vislabāk palīdzēs speciālista pavadījums.
Vēlot drosmi,Elīna Jeļena Zariņa , klīniskā psiholoģe, Hipnopsihoterapeite, "Klīnika Dzintari", SIA