Man ir depresīvie noskaņojumi bipolāro traucējumu dēļ, ko man darīt tālāk?
Olga 2012. gada 28. jūnijā
Labdien,
Jau atkārtoti vēršos ar savu bēdu pēc palīdzības.
Tagad, pēc Jūsu iepriekšējās atbildes, varēšu daudz ko precizēt.
2008.gada sākumā bija dziļa situatīvā (reaktīvā) depresija. Psihiatre nozīmēja man "Arketis" (PARO[ETIN). Tieši pēc 2 nedēļām sajutos ļoti labi - manā izpratnē biju pilnīgi vesela kā iepriekš.
Taču vienu dienu man bija on-line konsultācijas iespēja ar psihiatru no Vācijas, kurš izteica savu viedokli šādi: Tieši tas Paroxetin Jūs ievadīja nākamajā slimības fāzē - hipomānijā. Jo es, sākot no nākamās nakts, negulēju ne dienu, ne nakti 14 dienas, pie tam jutos labi, biju darbspējīga, varēju koncentrēties. Psihiatre man uzreiz atcēla "Arketis" un to nežēlīgo bezmiegu lika izgulēt ar "Fenazepam". Vairākus gadus vienīgais simptoms - hronisks bezmiegs, kuru apārstēju ar dažādiem "zepamiem", ka pat bail kļūst.
Pēdējos divos gados papildus nāca vēl viens traucējums no šīs pašas dziesmas (piedziedājums): kļuvu pārlieki runīga, runa paātrināta, par daudz jokoju.
Un nu šī pavasara sākumā (sezonālu traucējumu man nav - sakritība) - depresīvas noskaņas. PILNA BIPOLĀRO TRAUCĒJUMU BUĶETE!
Psihiatre nozīmēja "Depakine Chone" (500mg) 3x dienā, 1 tabl. "Clonazepam" uz nakti, 1 tabl. "Fluanxol" uz nakti.
Jau izdzēru 30 "Klonazepāmus", baidos pierašanas, bet daktere paskaidroja, kas tas tā tikai "pašdarbniekiem" rakstās, bet kombinācijā ar citām zālēm šādas pierašanas/atkarības nav.
Bija nozīmēts arī "Quetiapinum", bet tas ļāva tikai iemigt uz 2 stundām un miega kvalitāte no tā bija slikta. Varbūt vajadzēja saņemties un lietot to tālāk?
Šo preparātu visi speciālisti slavē, nezinu kā pacienti.
Jā, depresijas vārda tiešā nozīmē man nav. Taču ir tie depresīvie noskaņojumi bipolāro traucējumu dēļ, kurus man "dāvāja" "Paroxetin".
Un pēdējais, dakterīt, šie traucējumi ir neārstējami 21.gadsimtā?
Tas ir izaicinājums uz visu mūžu?
Pateicībā par sapratni
un cerībā uz Jūsu atbildi,
Atbildes:
-
2012. gada 28. jūnijā
Labdien,
Varu teikt, ka mana pieredze rāda, ka ilgstoši lietots "Klonazepāms" bezmiega gadījumā būtu attaisnojams tikai tad, ja tiešām ir izmēģināti visi citi veidi un nekas cits nepalīdz. No šī preparāta lielai daļai pacientu tiešām veidojas pierašana un bieži, lai sasniegtu efektu, ir jāpalielina deva, kas nebūtu pieļaujams.
Jūsu gadījumā, no Jūsu aprakstītās situācijas, tiešām varētu domāt par bipolāriem afektīviem traucējumiem (BAT) un diez vai antidepresants bija pie vainas šo traucējumu attīstībai, jo, ja tā būtu, tad atceļot antidepresantu hipomānijas epizodēm vajadzēja pazust un vairs neatkārtoties.
Arī dakterim, kas apgalvoja, ka šie traucējumi nav izārstējami ir taisnība, bet jāpiebilst, ka tie ir ļoti labi koriģējami un ar tiem var sadzīvot. Ir zinātniski pierādīts, ka BAT attīstībā liela nozīme ir ģenētiskiem faktoriem.
No Jūsu vēstules īsti nav saprotama jūsu lietotā Quetiapīna deva, jo tas tiešām ir viens no atipiskajiem neiroleptiķiem, ko ar labiem panākumiem lieto BAT gadījumā, tikai devas dažādiem pacientiem ir individuālas, taču ir arī citi.
Ieteiktu Jums griezties pie psihiatra un visas šīs problēmas apspriest, jo, ja medikamenti nepalīdz tie ir jāpamaina. Katrs pacients uz dažādiem medikamentiem var reaģēt dažādi un pareizo medikamentu kombināciju var arī neatrast ar pirmo reizi.Baiba Brokāne - Čekstere, psihiatre, "Veselības salons 888"