Labdien,

Nevēlos izplūst, tā kā tomēr šo te lasa arī citi apmeklētāji. Drīz man būs 22 gadi. Pie kāda speciālista man būtu jāgriežas, ja ir aizdomas uz šizofrēniju?

Zinu, ka google.lv nav īstā vieta atbilžu meklēšanai, bet tomēr visi simptomi liecina par šizofrēniju. Sākumā gan likās, ka tā ir depresija, bet stipri šaubos. Pats trakākais ir tas, ka dusmu lēkmē pat savam mīļotajam vīrietim varu uzkliegt tādus vārdus, par kādiem būtu pelnījusi saņemt sitienu, iet runa ne tikai par tādiem vārdiem kā - "ienīstu tevi", bet arī par lamu vārdiem. Tas notiek arī ar vecākiem un tā ir bijis visu dzīvi, ko tik dusmās neesmu novēlējusi saviem vecākiem. Atceros jau no bērnudārza laikiem ar mani nav kaut kas kārtībā. Vienmēr esmu iztēlojusies, ka istabā neesmu viena, atdarinājusi kādu klases biedreni vai dziedātāju/ aktrisi. Citreiz pieķeru sevi runājot it kā ar kādu.

Lēkmēs vēl bez histēriskas kliegšanas un raudāšanas, varu plēst priekšmetus, sist draugam, kad viņš mēģina mani savaldīt, tajā brīdī nespēju valdīt savu spēku. Kad nomierinos, to visu nožēloju un ļoti pārdzīvoju, ka ko tādu vispār varu nodarīt cilvēkam, kuru mīlu vairāk par visu pasaulē. Pēdējā laikā šādas lēkmes uznāk gandrīz katru dienu. Kad aizbraucam uz laukiem, pie vīrieša vecākiem, nekas tāds nenotiek, varbūt tāpēc, ka nav jāuztraucas par ikdienišķām lietām - studijas, darbs, mājas. Tur ir pavisam cita vide, kurā jūtos labi.

Ļoti bieži esmu depresīvā, nomāktā noskaņojumā, neredzu savai dzīvei jēgu, vēlos nomirt, raudu pati nezinot par ko - vienkārši jūtos skumji. Atzīstu, ka esmu iespējams psihiski slima un vēlos griezties pēc palīdzības, bet uztraucos, ka mani varētu pret manis pašas gribu ievietot klīnikā nekavējoties. Kā arī par to, ka tas atstās iespaidu uz darba iespējām nākotnē, ka nevarēšu oficiāli stāties darbā, jo tiks uzrādīts tas, ka esmu slima. Vēlos turēt to noslēpumā no saviem vecākiem, par to kāpēc, arī ļoti vēlos pastāstīt speciālistam. Uzticēts tas tiktu manam vīrietim, tuvākajiem draugiem un radiniecei, ar šo cilvēku atbalstu domāju, ka man pilnībā pietiktu.

Vai man būtu jāgriežas pie psihiatra vai psihoterapeita? Esmu apmeklējusi psihologu, sakarā ar ēšanas traucējumiem - apmātība notievēt.

Iesakiet, lūdzu, jebkādu speciālistu, pie kura nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums, jo nevēlos ko tādu lūgt savai ārstei, kura ir mans ģimenes ārsts, jau no pašas bērnības un pazīst mani. Nevaru atļauties speciālista apmeklējumu vairāk par vienu reizi nedēļā gan finansiāli, gan studiju un darba dēļ.

Esmu apmaldījusies meklējumos internetā, tāpēc, lūdzu, lūdzu iesakiet kādu ārstu vai iestādi.