Sveicināti! Man ir 18 gadu, un esmu iemīlējusies. Vienmēr esmu bijusi ļoti kautrīga. Problēma ir tāda, jo stiprākas ir manas jūtas, jo vairāk tas man liek novērsties no tā cilvēka, un svarīgākais ir tas, ka es nespēju to kontrolēt. Kad viņu ieraugu, es noslēpjos, novēršu acu skatienu, vai pat pagriežos uz citu pusi, liekot viņam domāt, ka viņš man neinteresē (personīgi mēs neesam pazīstami). Kāds nezināms spēks man liek to darīt. Es nezinu, ko lai iesāk, kā lai cīnās ar šo spēku. Kā es vēlētos viņam brīvi veltīt liegus smaidus un maigus, dziļus acu skatienus, bet man tās ir tikai ilūzijas. Esmu izmisumā. Es nevēlos zaudēt pēdējās cerību drumstalas. Man ir apnicis sapņot. Man sāp.
Paldies.