No kā rodas mazasinība?
Irina 2009. gada 26. jūnijā
Labdien!
Sakiet, no kā rodas mazasinība?
Atbildes:
-
2012. gada 21. martā
Labdien! Dzelzs deficītu un tā radīto mazasinību sastop visā pasaulē. Ekonomiski augsti attīstītās valstīs ar šo kaiti sirgst 3-5% iedzīvotāju. Nabadzīgo valstu iedzīvotājiem anēmiju konstatē no 30 līdz 60%. Latvijā varētu sirgt 10 līdz 15% iedzīvotāju. Pēc izplatības dažādās iedzīvotāju grupās pirmajā vietā jāmin sievietes ar saglabātu menstruālo ciklu. Tām seko grūtnieces un bērni līdz gada vecumam. Tālāk var ierindot gados vecus cilvēkus, un pašā rindas galā atrodas vīrieši. Dzelzs uzņemšana notiek ar pārtiku. Ikdienā ēdienkartē iekļaujot visu veidu produktus, diennaktī mēs uzņemam aptuveni 15 g dzelzs, kas ir pietiekami, jo šai laika posmā zaudēti tiek tikai 1-2 mg. Divpadsmitpirkstu zarnas un tievo zarnu sākuma daļā esošās unikālās epitēlija šūnas nodrošina dzelzs uzsūkšanos. Der atcerēties, ka produktos ir divu valenču dzelzs. Divvērtīgā dzelzs atrodama gaļas produktos, aknās. Tai raksturīga labāka biopieejamība un uzsūkšanās līmenis - 30%. Trīsvērtīgā dzelzs atrodas augu valsts produktos. Tās biopieejamība un uzsūkšanās ir zemāka - tikai 10%, jo augu valsts produktos dzelzs ir saistīta ar šķiedrvielām un uzsūkšanās procesā ir nepieciešama kuņģa skābe. Dzelzs deficīts sākotnēji klīniski neizpaužas. Parādoties negatīvai dzelzs apmaiņas bilancei, kad patēriņš pārsniedz piegādi, vispirms izsīkst dzelzs rezerves - ferritīns. Vēlāk izmainās asinsrade, un kā beidzamais posms parādās dzelzs deficīta mazasinība. Laboratoriski to uzrāda zemais ferritīna līmenis, pazemināts dzelzs daudzums plazmā un izmaiņas asins ainā. Raksturīgs ir mazs MCV jeb vidējais eritrocītu tilpums. Normālos apstākļos MCV svārstās no 60 līdz 80 femtolitriem.Biežākais iemesls dzelzs deficītam ir asins zudums un tikai reti - trūcīgs uzturs vai dzelzs uzsūkšanās traucējumi. Būtiski ir atrast asins zuduma iemeslu. Sievietēm ar pastiprinātu asins zudumu menstruālā cikla laikā un neadekvātu ēšanas režīmu pakāpeniski attīstās mazasinība. Parasti tas notiek, ja cikla laikā zaudē vairāk par 40 mg dzelzs (80 ml asiņu). Šīm sievietēm būtu jākonsultējas pie hematologa, lai izslēgtu iespējamu koagulopātiju - Vilebranta slimību. Grūtniecības laikā sievietei papildus nepieciešams 1000 mg dzelzs dienā. Lielais patēriņš saistīts ar dzelzs rezervju veidošanos auglim un asiņu zudumu dzemdību aktalaikā. Tādēļ ir svarīgi pēdējā grūtniecības trimestrī uzsākt profilaktiski lietot dzelzs preparātus ar folskābi, kuras patēriņš arī pieaug šai periodā. Jaundzimušajiem fizioloģiski pirmo 3 mēnešu laikā novēro hemoglobīna krišanos jeb trimenoredukciju, kura normālu dzelzs rezervju gadījumā nav nozīmīga. Dzelzs rezervju trūkuma gadījumā tas draud ar garīgu atpalicību un attīstības traucējumiem. Daudz nopietnāka ir asiņošana sakarā ar onkoloģisku procesu gremošanas traktā vai ginekoloģisku asiņošanu, kas nav saistīta ar menstruālo ciklu. Pacientam ar dzelzs deficītu onkoloģiskās slimības izslēgšana ir svarīgākais uzdevums. Te labs palīgs ir endoskopiskā izmeklēšana. Čūlas kuņģa vai zarnu gļotādā ir viens no biežākajiem iemesliem hroniskam asins zudumam. Praktiskā pieredze parāda, ka rūpīga izmeklēšana ne vienmēr dod atbildi par iespējamo iemeslu. Taču tas nemaina terapijas taktiku, jo galvenais uzdevums ir atjaunot dzelzs rezerves un likvidēt mazasinību. Eritrocitārās masas pārliešana ir galējs pasākums, jo pakāpenisko anemizāciju pacienti panes visai labi un ir adaptējušies. Dažkārt ir pārsteidzoši redzēt pacientu ar zemiem hemoglobīna un eritrocītu skaita rādītājiem un samērā vieglu klīnisko simptomātiku. Pacientiem ar hemoglobīna līmeni zem 70 g/l un ar kardiāla rakstura blakus slimībām būtu nepieciešama stacionēšana un iespējama eritrocitārās masas pārliešana. Terapijas pamatā ir perorālo dzelzs līdzekļu lietošana, kura ir fizioloģiska. Tabletēto līdzekļu sastāvā ietilpst divvērtīgā dzelzs. Taču tiem ir kairinoša ietekme uz gremošanas trakta gļotādu. Blakus parādības ir iemesls priekšlaikus pārtrauktai terapijai. Izņēmums ir Ferrum Lek, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un raksturojas ar labu panesību. Jāatceras, ka optimālais dzelzs daudzums vienā tabletē ir 100 mg. No papildu vielām ieteicama ir askorbīnskābe un folskābe. Labākai preparātu uzsūkšanās nodrošināšanai tie būtu lietojami pirms ēšanas. Uzdzert ieteicams augļu sulu, taču jāizvairās no kafijas, tējas un piena, kuru klātbūtnē uzsūkšanās mazinās. Ārstēšanas ilgums ir 3-4 mēneši, smagākos gadījumos līdz 6 mēnešiem. Pilnīgas nepanesības gadījumā nākas lietot parenterālos līdzekļus, kuru sastāvā ir trīsvērtīgā dzelzs. Jāņem vērā, ka, pārdozējot dzelzs preparātus, tiek bojāta kuņģa gļotāda un parenhimatozie orgāni. Sevišķi bīstami tas ir bērniem. Saindēšanās gadījumā slimnieks ir jāstacionē. Kā antidots minams Desferal. Sekmīgas terapijas rezultātā mēneša laikā normalizējas hemoglobīna līmenis un dzelzs koncentrācija plazmā. Par pilnīgu izārstēšanos liecina ferritīna normāla koncentrācija, kas ļauj pārtraukt terapiju. Diemžēl dažos gadījumos rezultāts nav apmierinošs. Tad nākas pārskatīt diagnozi, papildus veikt izmeklējumus un meklēt citus mazasinības iemeslus. Iespējams arī pacienta līdzestības trūkums. Visbeidzot - izšķiroša nozīme terapijā ir ārsta personīgajai pieredzei un prasmei. Edmunds Jansons, BO SIA “Klīniskā slimnīca Gaiļezers” Terapijas nodaļas vadītājs Edmunds Jansons, BO SIA “Klīniskā slimnīca Gaiļezers” Terapijas nodaļas vadītājs