Ko vēl var darīt manā gadījumā, lai uzlabotu savu stāvokli?
evis 2009. gada 17. februāri
Labdien.
Man ir 30 gadi, esmu jauna, slaida sieviete. Patīk sportiskas nodarbes - peldēt, braukt ar riteni, skriet. Nu jau vairāk kā gadu ir smeldzīgas sāpes muguras labajā pusē, zem lāpstiņām. Esmu pati veikusi vingrojumus, bet reizēm jūtu kā krakšķ muguras kauli, arī peldot. Nesen bija trauma, nokritu, sasitu stipri astes kaulu (traumēts jau 3 reizes), līdz ar to muguru arī. Neirologs noteica diagnozi C veida skolioze. Teica, ka problēmas būs visu mūžu, bet esmu optimistiski noskaņota darīt, ko savā labā. Vēl ieteica Slinga terapiju.
Man šai sakarā ir daži jautājumi:
1.Vai sāpes turpināsies visu mūžu, jebšu Slinga terapija man palīdzēs? Neesmu vēl ne reizi bijusi!. Kā arī cik liels kurss ir nepieciešams?
2.Ko vēl var darīt manā gadījumā, lai uzlabotu savu stāvokli? Šobrīd ir sēdošs darbs.
3.Varbūt var parādīt kādus vingrojumus un aprakstus, kā tie jāveic?
4.Vai drīkst iet pirtī - karsēties, pērties, rīvēties ar sniegu?
5.Kā ir ar masāžām?
6.Kā pareizi būtu jāguļ, lai mazinātu sāpes?
7.Vai šī slimība ir ārstējama?
Paldies!
Atbildes:
-
2012. gada 2. aprīlī
Labdien! Pie skoliozes slings nenoliedzami var būt viena no galvenajām ārstēšanas sastāvdaļām, taču jāvadās no tā, cik liela ir skoliozes pakāpe. Pieeja tās ārstēšanā būtiski atšķirsies gadījumos, kad tā ir mazāka par desmit grādiem, un tajos, kad tā sasniedz 25-30 grādus. Jo mazāka deformācija, jo vairāk spēs palīdzēt slings un citas fizioterapijas metodes. Te jāņem vērā arī tas, ka virknei skoliozes pacientu tā ir sāpīga saslimšana, atšķirībā no citiem, kuri mierīgi sadzīvo ar to. Taču arī pēdējiem, lai saslimšana neattīstītos tālāk un kādreiz tikpat kā neizbēgami neizraisītu lielākas problēmas, ieteicams noskaidrot precīzu skoliozes cēloni un veikt terapiju. Strādājot ar slingu, mēs stabilizējam un aktivizējam pacienta muskuļus, mēģinām novērst muskuļu disbalansu, veicot simetriskus vingrinājumus gan slēgtā, gan atvērtā kinētiskā ķēdē. Lielu uzmanību pievēršam vingrinājumiem uz nestabilas virsmas slēgtā kinētiskā ķēdē, tādā veidā maksimāli stimulējot sensori-motoro aparātu. Nereti papildus izmantojam dažādus līdzsvara spilvenus vai balansa diskus. Sastādām arī vingrojumu kopas, ar kurām pacients nodarbojas individuāli mājās. Nopietnu skoliozi gan ir iespējams apturēt - mazliet iztaisnot muguru, uzlabot pacienta stāju - bet ne pilnībā izārstēt. Taču ar to ir saistīts cits svarīgs aspekts - mēs apturam pārējos nelabvēlīgos procesus, kas var attīstīties organismā. Tās var būt ar iekšējiem orgāniem saistītas problēmas: piemēram, ar elpošanas sistēmu krūšu kurvja skoliozes gadījumā, vai ar iegurņa orgāniem tā nepareiza novietojuma dēļ. Iespējama arī dažādu citu patoloģiju attīstība, tāpēc mums jāmēģina likvidēt iesīkstējušos aplamos kustību stereotipus un veikt tādas korekcijas, lai iespēju robežās tuvinātu balsta aparātu normālam stāvoklim. Metodika pie stājas korekcijas un pie skoliozes terapijas ir līdzīga, ar to atšķirību, ka pie nopietnām skoliozēm kategoriski nedrīkst veikt trakcijas. Taču vingrinājumi - simetriskie, vēdera preses un pārējo muskuļu spēka, līdzsvara - ir tādi paši. Fizioterapeits Jānis Bartusevičs