Ko lai daru?
Marta 2009. gada 30. martā
Esmu izmisusi. Ik pa laikam, lai neteiktu, ka pastāvīgi, cīnos ar depresiju, reiboņiem. 2007.gada rudenī sāku lietot Zoloft + Fluanxol. Tad man nebija tik stipra depresija, cik neizprotami pastāvīgi reiboņi, no kuriem gribēju tikt vaļā. Zāles nolietoju vairāk kā pusgadu. Pēc mēneša 2008.gada augustā sastresojos par sabojātu mīļāko blūzīti (lai gan tas bija laikam tikai punkts uz "i"), kas mani tā „izsita no sliedēm”, ka parādījās nenormāla trauksme, nespēju gulēt, nebija miera nekur. Man pēc tam varētu iedot 10 tādas jaunas blūzītes, bet nervu sistēma bija traumēta, līdzsvars zaudēts un labāk nepaliktu. Labi, ka tas bija atvaļinājuma laikā, bet augusts nenormāli lietains, jāsēž mājās - tas viss vēl plusā deva negatīvas emocijas. Tad no 2008.g. septembra līdz š.g. janvāra beigām lietoju Esprital + Fluanxol (sākumā vēl Noofen, Adaptol). Nu jau šķita viss labi. Tagad februāra beigās atkal sastresojos par nepareizi izdotu naudu un nepareizi nopirktiem zābakiem, kur labot neko nevar (lai gan tas atkal bija laikam punkts uz "i")Sakrātā nauda iztērēta un ne tā kā vajadzēja. Atkal viss tas pats: nenormāla trauksme, nevaru pa nakti gulēt., esmu nogurusi no visa tā, nenormāls nespēks. Liekas sajukšu prātā. Ko lai daru? Speciālisti arī maksā tik dārgi. Zāles dārgas. Darbā nevaru nemaz koncentrēties. Bail, ka atlaidīs no darba. Baidos, ka neizturēšu. (Dzīvoju tālu no Rīgas, arī uz Rīgu ir dārgi aizbraukt, darba dienās netieku. Alga maza. Naudas nav. Bet ir divi bērni, kam esmu vajadzīga, pie tam vienam tūlīt vasarā izlaidums, kas arī prasa naudas izdošanu un koncentrēšanos. Kā lai to visu iztur? Tiešām bail, ka sajukšu jeb kaut ko sev izdarīšu.) Ko man var ieteikt? Vai man visu laiku „jāsēž” uz zālēm? Vai pēc mēneša pārtraukuma, varu atkal atsākt lietot Esprital? Tad vismaz labi izgulējos. No Esprital mīnuss tāds, ka pieņēmos svarā. Diētu ieturēšana atkal sit pa nerviem. Varbūt tagadējais nervu stress ir kā blaknes no antibiotiku Ciplox lietošanas, kaut kas tāds bija rakstīts anotācijā. Ir tāda sajūta, ka kļūstu rīcībnespējīga. Iespējams izklausās histēriski, pat smieklīgi, bet es esmu IZMISUMĀ... Nesūtiet mani pie speciālistiem, bet palīdziet. Kur griezties varbūt virtuāli pēc padoma pie psihoterapeita jeb psihiatra? Esmu gatava telefoniski atzvanīt.
Atbildes:
-
2012. gada 30. martā
Labdien, Marta! Pēc rakstītā spriežot, būtu vēlams atsākt terapiju ar antidepresantiem un to nepārtraukt pēc pusgada. Espritala vietā var lietot kādu citu antidepresantu grupu, kam mazākas blaknes attiecībā uz svaru. Vēl ieteiktu paralēli zāļu lietošanai apmeklēt psihologu. Medikamentus var izrakstīt psihiatrs, kas ir pieejams arī bezmaksas un tuvāk dzīvesvietai. Bez psihiatra konsultācijas vai vismaz ģimenes ārsta konsultācijas pie palīdzības netikt. Dace Simsone,, "Klīnika Dzintari", SIA
-
2012. gada 30. martā
Labdien, Marta, no Jūs vēstules saprotu, ka patiešām jūtaties izmisusi, saviem spēkiem netiekat galā un palīdzība Jums ir nepieciešama. Tajā pat laikā redzams, ka gaidas no speciālista ir lielas - palīdzēt tikt galā ar simptomiem, kuri ir ilgstoši un nav pakļāvušies līdzšinējai ārstēšanai, vienlaikus uzkaitot būtisku ierobežojumus - nav laika, naudas, iespējas un pieļauju arī pacietības saņemt palīdzību. Domāju, ka iekšējā līdzsvara atgūšana būs ilgs un darbietilpīgs pasākums, ko vislabāk to veikt ar psihiatra un psihoterapeita līdzdalību. Ņemot vērā Jūsu uzskaitītos ierobežojumus, es Jums ieteiktu iziet rehabilitācijas kursu (2-3 nedēļas) krīžu un neirožu stacionāru Jūrmalā. Tam nepieciešamas ģimenes ārsta vai psihiatra nosūtījums. Par zāļu lietošanu konsultējieties ar savu psihiatru (ja zāles rakstīja cits speciālists, iesaku atrast dzīvesvietas tuvumā psihiatru, jo tas ir kompetentākais speciālists psihofarmokoloģijā). Pastāstiet, kā zāles palīdzēja, nepalīdzēja, lai ārsts varētu piemeklēt Jums piemērotākos medikamentus. Variet pamēģināt konsultācijas internetā. Mūsu centrs tuvākajā laikāatvērs interneta konsultēšanu WWW.E-PSIHOTERAPIJA.LV Tomēr klātienes konsultācijas, ja tādas Jums iespējamas, būtu efektīvākas. Katrā ziņa - nav nekāda brīnumlīdzekļa, tas būs liels projekts Jūsu dzīvē, lai atrastu atrastu iekšējo līdzsvaru, bet tas ir tā vērts. Pārdomājiet savas iespējas, ierobežojumus un griezieties pēc sev pieejamas palīdzības. Inga Lubāne,