Vēlos mainīt profesiju, jau sen interesējos par psihoterapiju, ko, lūdzu, ieteiksiet?
Elita 2009. gada 25. februāri
Labdien!
Pēc izglītības esmu filologs. Vēlos mainīt profesiju. Jau sen interesējos par psihoterapiju, jo psihologa kvalifikācija šķiet par seklu, ko, lūdzu, ieteiksiet?
Atbildes:
-
2012. gada 2. aprīlī
Labdien, Elita! Ir patīkami, ka interesējaties par psihoterapiju un tā Jums šķiet pietiekami saistoša. Savā vēstulē Jūs paužat domu, ka vēlaties mainīt savu profesiju pievēršoties psihoterapijai. Ja Jūs esat iecerējusi savu vēlmi realizēt un doties psihoterapijas virzienā, tad Jums ir divas iespējas, kā savu mērķi sasniegt: Pirmā iespēja ir uzsākt studijas psiholoģijā, tā kā bez augstākās izglītības psiholoģijā (vismaz maģistra grāds) nav iespējams kļūt par psihoterapeitu. Bakalaura studijas psiholoģijā ilgst 4-5 gadus, atkarībā no izvēlētās programmas. Ir svarīgi zināt, ka bakalaura grādu ieguvušie psihologi var darboties tikai kā psihologa asistenti. Lai strādātu neatkarīgi ir nepieciešams maģistra grāds psiholoģijā. Pēc Eiropas Profesionālo psihologu asociāciju federācijas profesionālas sagatavošanas standartiem psiholoģijā, lai kļūtu par profesionāli šajā nozarē, jāmācās vismaz 6 gadi. Psihologs ir speciālists ar augstāko psiholoģisko izglītību, kas palīdz cilvēkam izprast sevi, risināt saskarsmes grūtības, efektīvāk izmantot savas iespējas, meklējot individuālu pieeju katram klientam un viņa problēmai. Psihologs strādā ar emocionālas traumas guvušiem cilvēkiem, kā arī krīzē nonākušiem cilvēkiem. Psihologs darbojas arī kā starpnieks starp klientu un medicīniskām vai tiesu institūcijām. Psihologa darba pienākumos ietilpst cilvēka kognitīvās (intelekta, atmiņas, uzmanības) un personības sfēras novērtēšana un izpēte. Psihologi var specializēties kādā noteiktā jomā. Šīs darba jomas var būt sekojošas: · klīniskie psihologi , kas nodarbojas ar individuālo, grupu un ģimenes psihoterapiju. Viņi strādā ar cilvēkiem, kas cieš no dažādām saskarsmes problēmām un kas jūtas emocionāli nospiesti, depresīvi, cieš no atkarības problēmām, kā arī līdzatkarīgie (atkarīgo cilvēku tuvinieki). Klīniskais psihologs gadījumos, kad klients ir cietis krīzes situācijā vai no vardarbības, sniedz cietušajam emocionālu palīdzību. Klīniskais psihologs var veikt cilvēku psihiskās veselības pārbaudi un sniegt savu atzinumu pēc tiesas, policijas vai citu iestāžu pieprasījuma. · skolu psihologi - strādā mācību iestādēs, un sadarbojoties ar skolotājiem un vecākiem, palīdz bērniem un jauniešiem risināt sociālas, mācību un uzvedības problēmas. · organizāciju psihologi - piedalās uzņēmumu personāla vadīšanā un koordinēšanā, darbinieku motivācijas problēmu risināšanā, palīdz uzlabot uzņēmuma iekšējās attiecības un uzņēmuma kultūru. Studējot augstskolā Jūs gūsiet plašāku ieskatu psiholoģijas zinātnē un Jums radīsies labāks priekšstats par sev vēlamo darbības virzienu nākotnē. Iegūstot augstāko izglītību psiholoģijā Jums ir iespēja izvēlēties savai personībai tuvāko psihoterapijas veidu un laika gaitā ceļot savu profesionālo kvalifikāciju specializēties par psihoterapeitu, jeb kļūt par kādu psihologam radniecīgas profesijas pārstāvi. Latvijā pārstāvētākie psihoterapijas virzieni ir: · eksistenciālā psihoterapija · geštaltterapija · ģimenes psihoterapija · hipnoterapija · psihodrāma · psiho-organiskā analīze · psihodinamiskā psihoterapija · psihoanalītiskā psihoterapija Studiju laikā topošajiem psihologiem un psihoterapeitiem ir nepieciešams iziet individuālās psihoterapijas kursu, lai savu profesiju izprastu un iepazītu no klienta skatījuma, būtiski darbā ar klientu ir saprast viņa izjūtas attiecībā pret pašu terapiju un terapeitu, tāpēc ir ļoti nozīmīgs individuālās terapijas kurss. Tā ir iespēja, kā iepazīt gan sevi, gan savu izvēlēto terapijas virzienu, lai nākotnē to profesionāli izmantotu darbā ar saviem klientiem. Otrā iespēja , lai kļūtu par ārstu - psihoterapeitu ir sākt studijas medicīnā un kļūt par ārstu psihiatru. Ārstu vidū divi no atzītākajiem psihoterapijas virzieniem ir psihodinamiskā un psihoanalītiskā psihoterapija. Svarīgi zināt, ka psihodinamiskās psihoterapijas teorētiskais pamats ir psihoanalīze, visvecākā psihoterapijas metode. Tāpēc nepieciešama bāzes izglītība medicīnā. Psihodinamiskās psihoterapijas uzmanības centrā ir cilvēka personība, attiecības un uzvedības stereotipi, dzīves pieredzes ietekme uz cilvēka uzvedību. Darbs ar klientu notiek individuāli, ilgstoša sadarbība ar psihoterapeitu ļauj iedziļināties savas personības attīstības būtībā. Psihodinamiskās psihoterapijas procesā klients apzinās savu psiholoģisko pārdzīvojumu iemeslus, „pārstrādā” tos, atbrīvojoties no diskomforta sajūtas vai samazinot savas ciešanas. Savā būtībā psihodinamiskā un psihoanalītiskā psihoterapija ietver vienu un to pašu, taču ir nianses, kas atšķiras. Rīgas Stradiņa universitātes Pēcdiploma izglītības fakultāte un Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedra visu specialitāšu ārstiem piedāvā tālākizglītību mācību programmā: ”Psihodinamiskā psihoterapija”, ir arī iespējama specializācija grupu psihodinamiskajā, psihoanalītiskajā psihoterapijā, kas notiek Latvijas apmācīttiesīgo ārstu vadībā, kā arī bērnu un pusaudžu psihoanalītiskajā psihoterapijā Somijas speciālistu vadībā. Kvalifikāciju individuālajā psihodinamiskajā, psihoanalītiskajā psihoterapijā ir iespēja iegūt Viļņas psihoterapijas studiju centrā. Lai izdodas realizēt iecerēto! Inese Beleviča Karjeras pakalpojumu departamenta Karjeras pakalpojumu metodikas nodaļas psiholoģe-metodiķe Nav