Mana bērnība ir kā smaga nasta no kuras netieku vaļā, jo ir tik daudz neatbildētu jautājumu,kapēc ar mani tā izrīkojās?
ieva 2008. gada 28. oktobrī
Labdien!
Mūsu ģimenē ar vīru ir ienācis mazs, jauks brīnums - dēliņš. Sākumā, laikam kā jau visas ģimenes, bijām ļoti laimīgi, jo bērniņš bija plānots un gaidīts. Jau pirmajās nedēļās saskārāmies ar pirmajā grūtībām bērniņa veselībā, kas bija liels pārbaudījums mums ar dēliņu. Laikam ejot, vīrs sāka runas par to ka viņš strādā un viņam ir jāizguļas. Nu jau 5 nedēļas (dēliņam ir tikai 2 mēneši) viņš guļ citā istabā un bērnam velta 2-3 stundas vakaros pēc darba. Pie kam tā uzmanības veltīšana ir tikai tik daudz kā paspēlēties ar rociņām, pateikti puti, un varbūt arī pabarot. Kad trīs nedēļas atpakaļ ieminējos, ka esmu piekususi un gribu vienu nakti riktīgi izgulēties, vīrs sāka man bakstīt - Tu esi māte, tas ir Tavs pienākums, Tev tas ir jādara, Tev ir jābūt stiprai, Tev jādomā par bērnu utt. Sākām dienu dienā strīdēties. Man likās, ka viņš mani nesaprot, viņam likās, ka es viņu nesaprotu. Tagad ir aizgājis tik tālu, ka sāk mani apsaukt un apvainot sāpīgiem vārdiem, nožēlojot to dienu kad apcerējāmies, esot jāārstējas, kas es pa māti un tas viss tikai tāpēc, ka palūdzu vienu dienu ļaut man atpūsties. Mūsu laulība ir izjukusi, apstākļu spiesti, mums jādzīvo zem viena jumta, tomēr apvainojumi birst katru dienu. Kad vienreiz uz nakti un pus dienu atstāju mazo vīra gādībā, pati biju mājās, vīrs bija nobesījies līdz ārprātam, ka viņš nevar paēst, bērns raud, bērns jābaro, jāmazgā, bet tik un tā viņš nebija spējīgs saprast ar ko saskaros 24 stundas diennaktī. Jāpiebilst, ka man ir bijusi arī ļoti smaga bērnība, esmu fiziski iespaidota, esmu atstāta aiz durvīm, kad sasniedzu 18 gadu vecumu, vienkārši neesmu izjutusi mātes mīlestību, arī tagad viņa neinteresējas par mazbērnu. Esmu bijusi stipra 30 gadus, izcīnījusi pati sev vietu zem saules, un tagad, kad likās ir ģimene, mīļotais vīrietis un atbalsts, visam tak jābūt labi un beidzot varu sajusties kā sieviete un pa reizei būt vājai, bet izrādās ka nedrīkst. Mana bērnība ir kā smaga nasta no kuras netieku vaļā, jo ir tik daudz neatbildētu jautājumu, kāpēc ar mani tā izrīkojās? Arī tas ļoti traucē saņemties. Jo kuram gan negribētos saņemt vecāku mīlestību un atbalstu. Kā lai atrisinu ģimenes konfliktu vismaz tik lielā mērā, lai nebūtu savstarpēji apvainojumi, jo negribu ka dēliņš to visu jūt un dzird. Vīrs piedāvā kompromisus, kurus pats nav spējīgs izpildīt.
Paldies!
Atbildes:
-
2012. gada 11. jūnijā
Sveiki, Ieva.
No Jūsu vēstules es saprotu, ka attiecības ar vīru ir kļuvušas ļoti saspringtas pēc bērniņa piedzimšanas. No vienas puses, tas ir dabiski, jo bērns ienes būtiskas izmaiņas attiecībās, no otras puses - šīs izmaiņas jūs šobrīd drīzāk šķir, nevis vieno. Mans pirmais ieteikums - pievērst uzmanību attiecībām ar vīru. Mēģiniet ar viņu runāt par to, kā katrs no jums piedzīvo bērniņa ienākšanu ģimenē, kādas pozitīvas un kādas negatīvas izjūtas tas ienes, ko katrs no jums sagaida no otra kā no sievas un vīra, kā no bērna mātes un tēva šobrīd, kas katram no jums ir vajadzīgs no otra, ko jūs gribētu/varētu dot otram utt. Otra tēma, kas izskan Jūsu vēstulē, ir Jūsu pašas sajūtas pēc bērna piedzimšanas. Priekš katras mātes tas ir laiks, kas prasa daudz spēka, jo nepieciešams savas rūpes atdot bērnam. Piekrītu, ja māte pati ir piedzīvojusi, ka vecāki par viņu rūpējās bērnībā, tas ir atbalsta punkts, kas palīdz rūpēties par bērnu. Ir dabiski, ka šis laiks aktualizē atmiņas par to, ka vecāku rūpes pietrūka. Mans otrais ieteikums - pievērst uzmanību rūpēm par sevi. Mēģiniet savā ikdienā ieviest lietas, kas Jums palīdz justies mierīgāk, vieglāk, drošāk. Tās var būt mazas lietiņas, ko dariet priekš sevis. Mēģiniet satikt cilvēkus, ar kuriem Jums patīk būt kopā. Katrā ziņā ir nepieciešams laiks (pagājuši tikai daži mēneši), lai pielāgotos jaunajai dzīves situācijai pēc bērniņa piedzimšanas. Domāju, ka Jūs variet daudz ko darīt savā labā un kopā ar vīru savas ģimenes labā, lai tas izdotos. Lai veicas.Inga Lubāne, "Krīžu un psihoterapijas centrs Taka", SIA