Varbūt šis ārprāta iemesls ir meklējams manā bērnībā?
mammite 2008. gada 17. oktobrī
Labdien.
Esmu mamma mazam, jaukuma puisītim, kuram ir gads un divi mēneši. Un man ir šausmīgas bailes par bērniņu, ka viņam kaut kas varētu atgadīties, es nekur viņu neatstāju vienmēr ņemu visur līdzi, nav jau tā, ka neuzticos nevienam - uz stundiņu vai divām es varu viņu māsai atstāt, bet ilgāk gan nē, es pat, kad eju dušā visu laiku domāju, vai viņam kaut kas neatgadās, un ka es nespēšu nosargāt viņu, jo viņš aug lielāks. Vīrs saka, lai aizejam kaut kur, ka mazo atstāsim vecākiem, bet es nevaru man ir bail, ka viņi viņu nepieskatīs kā nākas. Pēdējā laikā pat vīram nevaru viņu atstāt. Ejot pastrādāt uz pusslodzi ņemu mazo līdzi. pat pie vīra vecākiem nevaru aizbraukt kopā ar mazo, jo bail, ka kaut kas mašīnā notiks. Varbūt šis ārprāta iemesls ir meklējams manā bērnībā?
Atbildes:
-
2012. gada 5. aprīlī
Sveiki, šķiet, ka Jūs ar bērniņu vieno ļoti spēcīga emocionāla saikne, kas mazā vecumā bērnam ir svarīga, bet ar laiku būtu labi atļaut bērnam kļūt patstāvīgākam, atdalīties ne mammas. No vēstules saprotu, ka Jums ir grūti bērniņu "atlaist", ir iracionāla sajūta, ka tādā gadījumā viņš būs apdraudēts. Piekrītu, ka tam ir saistība ar Jums pašu, ar Jūsu iekšējo drošības izjūtu. Varu Jums ieteikt pakāpeniski palielināt distanci un laiku, ko pavadiet bez bērna, atstājot sev iespēju jebkurā brīdī sazvanīt bērna aprūpētāju vai atgriezties pie bērna. Ja ir tāda iespēja, Jums varētu noderēt arī konsultācija pie psihoterapeita. Inga Lubāne,