Labdien!
Man problēma ir tāda. Mans brālis, viņam ir 23 gadi un viņš ļoti aizraujas ar alkoholu, bet man šķiet, ka problēmas sakne ir kas cits. Mūsu tēvs visu mūžu ir dzēris un nekādu piemēru, kā dzīvot nav rādījis, un dēli jau parasti mācās no tēviem. Lieta tāda, ka brālis bieži izsakās, ka viņam nav vietas uz šīs zemes, ka viņam būtu "jāiet", kāda jēga dzīvot utt. To viņš saka dzērumā un ar asarām. Viņam nav nekādu mērķu, jā, viņš strādā, bet saņemto naudu nodzer. Arī meitenes viņam nav, kas būtu liels atbalsts, jo mūsdienās jau visas tādas nekādas. Man ir 2 gadīgs dēliņš ar ko viņš tiešām vienreizēji saprotas un mazais viņu priecē (viņa dēļ viņš dzīvību atdotu un visu izdarītu - tā pats ir teicis). Kļūst arvien ļaunāk un ļaunāk. Mamma ir vienmēr bijusi mums barotāja, ganītāja un vislabākā, bet kā jau vīrietis brālis nevar skaidrā prātā viņai atklāties. Tuvāks viņš ir ar mani. Bet man ir ļoti grūti izprast kā ar viņu runāt? Kā mēģināt palīdzēt? Ko ieteikt? Varbūt ir Madonā speciālists kas spētu palīdzēt? Mēģinātu brāli uz to pierunāt. Palīdziet, jo sirds lūzt. Postā iet labs un tuvs cilvēks, kas no tēva bezatbildības cietis visvairāk un kam pašam nav spēka un vēlmes ar to cīnīties, kā palīdzēt?
Paldies.