Labdien,
Nu jau gandrīz 1 gadu dzīvoju kopā ar vīrieti. Agrāk patstāvīgu attiecību nebija un esmu pieradusi gulēt viena. Biju domāju, ka paies kāds laiks un pieradīšu, asimilēšos. Miega traucējumu man nekad nav bijis un ievēroju, ja viņa nav tad izguļos perfekti.
Pirmkārt mums ir pilnīgi atšķirīgi bioritmi. Man ir rīta mundrums, viņam - vakara. Viņš ir cilvēku tips „Pūce”, kas iet gulēt vēlu naktī un mostas, kad vēlas, jo brīvs darba grafiks. Viņam ir nepieciešams apskaut mani un gulēt cieši blakus līdz ar to man nakts sanāk saraustīta, pamostos un grūti atkal iemigt. Esmu teikusi, ka tā neizguļos it sevišķi, ja sāk ausī krākt. Nakts man paiet pilnīgi murgos, no rīta jau pieceļos kašķīga, neizgulējusies.
Darbs ir nopietns un prasa daudz piepūles un atbildības, vienu vārdu sakot - radošs. Bet saprotu, ka pilnīgi esmu darbnespējīga, galvassāpes, nervozitāte, nogurums. Visvairāk uzvelkos par to, ka ir saplānota visa diena līdz vakaram, t.i., kursi, sporta nodarbības, bet pilnīgi tiek viss atcelts, jo absolūti esmu pārgurusi + tas viss parādās uz sejas, pietūkušas acis utt.
Protams, esmu mēģinājusi izrunāties, mēģinājusi piedāvāt dažus variantus, kas atrisinātu šo problēmu, piemēram, gulēt ar atsevišķām segām, ko viņš nevēlās saprast un ļoti apvainojas līdz ar to man ir jāpiekāpjas un atkal sākas „vecā dziesma”. Tad viņš man sāk pārmest kāpēc esmu patstāvīgi nogurusi, kāpēc eju tik agri gulēt, reizēm par to ņirgājas. Sajūta, ka cilvēks tik domā par sevi, nepūloties izprast manas vajadzības. Nezinu, it kā būtu stulbi teikt, kad tā dēļ būtu jāpārtrauc attiecības. Varbūt tiešām ir vaina manī un es to nenoliedzu.
Vēlētos dzirdēt Jūsu ieteikumus un padomus, lai atrisinātu šo priekš manis BŪTISKO PROBLĒMU!!!