Labdien!
Sākšu no sākuma. Apmēram, septiņus gadus atpakaļ manā dzīvē notika lielas, priekš manis (tajā laikā) traģiskas pārmaiņas. Pēc kāda laika sākās nesaprotamas lēkmes, kuru dēļ nokļuvu slimnīcā uz pārbaudēm. Pārbaudīja mani no A līdz Z, protams, ka neko neatrada. Diagnoze - pilnīgi vesela, taču kaut kādas zāles man izrakstīja. Palika labāk. Pēc kāda pusgada ļoti sāka sāpēt vēders un atkal sākās lēkmes, iegūlos slimnīcā uz pārbaudēm, beidzot kaut ko atrada - spoguļčūlu divpadsmitpirkstu zarnā, kas radusies no &"nerviem&". Tā es nokļuvu pie psihoterapeita. Diagnoze - depresija vieglā formā, panikas lēkmes. Tā nu mani sāka barot ar visādiem antidepresantiem. Gāja visādi - brīžiem palika labāk, likās, ka viss ir atkal kārtībā, tad centos zāles, pēc ārsta noteiktas programmas, atmest, taču uz beigām atkal kļuva slikti - turpināju lietot zāles. Pirms gada pārvācos uz Rīgu un nācās meklēt citu ārstu. Atradu. Jau pusgadu katru nedēļu eju runāties ar vienu ārstu un pie cita pēc zālēm (bet tagad zāles ir nomainītas uz citām, it kā mazāk kaitīgām). Saistībā ar lēkmēm, viss pa vecam. Man ir 23 gadi, bet es kā veca tantīte noskatos pa logu, kā mana vecuma un vecāki cilvēki iet izklaidēties, bet es sēžu mājās un mokos. Nu jau ir pienācis brīdis, ka sāku meklēt cita veida palīdzību, šajā gadījumā - modernās medicīnas palīdzību. Un beidzot jautājums - kā jums šķiet vai ir iespējams šo problēmu izārstēt ar adatu terapiju, vai ko tamlīdzīgu?


Ļoti,ļoti gaidu atbildi.Jau iepriekš pateicos.....