Labdien!
Manai radiniecei ar kuru dzīvoju kopā ir tieksme uz pašizkropļošanos. Ja citām meitenēm patīk iet pie kosmetologiem utt., tad viņa tieši otrādi kropļo sevi. Viņa uz ādas meklē kaut kādas mazas pumpiņas vai netīrumus un sāk spaidīt un spiest un kasīt. Cik reizes mēs neteicām, lai viņa to nedara, lai biežāk mazgājas, lai iet pie kosmetologa vai pie cita ārsta, viņa to neņem vērā. Vēl vairāk - tikko mēs atkal sākam runāt par viņas sakasītām un sastrutojošām "brūcēm" (viņa sevi kasa ik dienas, it kā cenšoties tikt no tiem sakasījumiem vaļā, bet skaidrs, ka tikai nekasot sāks dzīt viņas "brūces") viņa maina tēmu un uzskata, ka tas nav nekas traks! Vispār par savu ārieni viņa sevišķi nerūpējas.
Man liekas tā ir kāda psihiskā novirze, jo "pumpas" ko viņa kasa un spaida nemaz viņai tā nekasās. Viņai vispār ir tieksme uz ciešanām un mēs nezinām kā viņai palīdzēt. Ar varu pie ārsta tak nevar aizvilkt, viņa ir jau jauniete, bet domāšana kā mazam bērnam! Kā palīdzēt savai draudzenei neizkropļot sevi?