Kur ir mana kļūda, kas darīts nepariezi, kā viņai palīdzēt ?
Velga 2008. gada 28. martā
Labdien!
Mūsu meitiņa (2, 11g) 3 nedēļas iet bērnudārzā. Skatījāmies uz to pozitīvi, laikus veicām sagatavošanas procesu, stāstījām, kā un kas norisināsies, uz ko viņa atbildēja pozitīvo, ka grib iet un paliks. Sākumā pametu uz 3 st, tad uz pusdienu, pēc nedēļas sāka palikt uz diendusu. Vārdu sakot centos pieturēties speciālistu ieteikumiem no "Mans mazais", portāla Māmiņu klubs un citiem, tikai izskatās, ka nekas nav līdzējis. Sākumā mazā raudāja atvadoties, tad arī pēc diendusas, bet nu arī atnākot viņai pakaļ redzu noraudājušos bērnu. Pēdējas dienās nesāka ēst bērnudārzā, saka, ka puncis pilns. Pārnākot mājas neskaitāmas reizes dzirdu jautājumu, vai es viņu mīlu, vai atnākšu rīt pakaļ uz ko atbildu tas, ka pa dienu esam šķirtas nenozīmē, ka nemīlu, vai mīlu mazāk un ka noteikti atnākšu pakaļ. Atvadoties cenšos smaidīt, satiekoties jautāt, ko interesantu darīja, ko iemācījās. Pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas mājas viņa bija dzīvespriecīga, aktīva, kopā esam iemacījušās skaitīt, daļu burtiņu, daudzas dziesmiņas un dzejoļus utt. Bērnudārzā viņai tas ir nesvarīgs. Arī pārnākot mājas lielas degsmes ko darīt viņai nav, ja nu vienīgi kopā ar mani. Kur ir mana kļūda, kas darīts nepariezi, kā viņai palīdzēt? Gribēju pakonsultēties ar bērnu psihologu, bet izrādas Rēzeknē tāda nav, par ko esmu sašutusi. Jau iepriekš saku, paldies, par jebkādu ieteikumu un palīdzību.
Atbildes:
-
2012. gada 2. maijā
Labdien, Velga!
Ne visi bērni viegli adaptējās pārmaiņām, arī tad, ja cenšamies iepriekš "sagatavot" bērnu. Grūtāk parasti ir tiem bērniem, kas attiecībās ar savu tuvo pieaugušo (parasti māti) tomēr nejūtas īsti droši. Tādā nozīmē, ka bērns it kā baidās pazaudēt māti un palikt viens, jo ir pārāk "pieķēries", pārāk atkarīgs no mātes. Iespējams, ka Jūsu meitiņai šī ir pirmā pieredze, kad viņa tiek atrauta no mammas un tā ir pārāk traumējoša bērna psihei. Varbūt varētu mēģināt mazo uz kādu laiku no dārziņa izņemt (piem.1-2 mēnešus) un šajā laikā praktizēt palikšanu bez mammas mājas vidē, kur viņu pieskata piem. aukle, kas ved ārā, ļauj kontaktēt un spēlēties ar citiem bērniem. Jūtot, ka bērna kopējais stāvoklis uzlabojās un atgriežas labā pašsajūta - aiziet "ciemos" uz dārziņu, un mēģināt atkal. Katrā ziņā, ja cieš bērna veselība un jau regulāri, tad nedrīkst pieļaut turpināt dārziņa apmeklējumu neko nedarot. Protams, vislabākais būtu psihologa palīdzība, un cik zinu, Rēzeknē arī ir psihologi. Iesaku interesēties pilsētas skolu valdē. Meitiņai ļoti palīdzētu spēļu terapijas kurss. Izvērtējot stāvokli, psihologs konkrēti ieteiktu labāko rīcību. Tāpat svarīgi ir vienoties ar bērnudārza audzinātāju. Katrā ziņā paudiet visos veidos (sakot un samīļojot, uzklausot un spēlējoties) savu mīlestību, ne tikai tad, kad bērns to prasa. Un vēl piebilde: meitenīti ietekmē arī tas, kā Jūs pati emocionāli uztverat situāciju, ja viņa redz Jūsu izmisumu, tas viņas bailes, satraukumu tikai pastiprina un rada pārliecību, ka "dārziņš ir slikts".Elīna Zariņa, "Klīnika Dzintari", SIA