medicine.lv skaitļos

Lietotāji online138
Aktīvie uzņēmumi12806
Nozares raksti1624
Ekspertu atbildes21477
Sāpes rada diskomfortu, ko darīt?

Sāpes rada diskomfortu, ko darīt?

Linda 2008. gada 12. februāri

Labdien!
Jau vairāk kā gadu man sāp viena krūts, periodiski sāpes ir durstošas, kas izstarojas uz roku, pirms nedēļas biju pie ginekologa, daktere teica, ka tā varot būt, ja lieto Mirenu (4.gadi), jo nekādu sacietējumu krūtīs nav, neko darīt nevajagot. Esmu uztraukusies, sāpes rada diskomfortu, ko darīt?

Atbildes:

  • 2012. gada 14. maijā
    Labdien! Ilgstošas sāpes vienā krūtī diezin vai ir saistītas ar Mirenas lietošanu, taču Jums vajadzētu veikt krūšu dziedzeru ultrasonogrāfiju, lai pilnībā pārliecinātos, ka tur nav kādas veselības problēmas. Paralēli būtu vēlams konsultēties ar neirologu, jo sāpes, kas izstaro uz roku vairāk atgādina kādas neiroloģiskas dabas sūdzības, kuru iemels varētu būt meklējams mugurkaulājā vai nervu sistēmā. Ar cieņu - dr.Daiga Baranovska Ārstu prakse QUARTUS Tallinas 59-5 www.qprakse.lv Labdien! Lai veiktu krūts izmeklēšanu, t.i. visiem diagnostiskajiem/ radioloģiskajiem izmeklējumiem ir nepieciešams ārsta nosūtījums. Ja pacients ir gatavs maksāt pilnu cenu, der jebkura ārsta nosūtījums. Savukārt, ja vēlas maksāt tikai pacienta iemaksu (aptuveni 2 Ls), nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums, kuram ir sadarbība ar VOAVA (Veselības obligātās apdrošināšanas valsta aģentūru), bet tad jārēķinās, ka būs jāgaida rindā.
    Ultraskaņas izmeklēšana piemērota un to īpaši iesaka
    • meitenēm un jaunām sievietēm
    • grūtniecēm un sievietēm bērna barošanas laikā
    • sievietēm ar rentgenologiski blīvām krūtīm
    • gadījumos, kad jāpārbauda, vai sataustāms veidojums vai mammogrāfijā atrastais veidojums nav cista
    • sievietēm ar krūts implantiem
    • labdabīgu krūts pārmaiņu regulārai novērošanai
    • iekaisumu pazīmju konstatēšanai
    • redzes kontrolē veicamai punkcijai „ Veselības centrā 4” ir pieejama arī 4 D krūšu ultrasonogrāfija. Jāatzīst, ka divdimensiju sonogrāfija savu aktualitāti nezaudē, bet, izmantojot telpisko attēlu un fiksējot jaunveidojumus krūtī tiek iegūta precīzāka diagnostika attiecībā uz šo veidojumu apasiņošanu, struktūru, izmērus. Izmeklējums lielākoties vērsts uz to, lai izslēgtu onkoloģiskas pataloģijas.
    Mamogrāfija nepieciešama, lai
    • atklātu patoloģiskas izmaiņas sievietēm ar sūdzībām un/vai sataustāmu atradni
    • atklātu patoloģiskas izmaiņas sievietēm bez sūdzībām vai sataustāmu atradni
    • novērtētu krūts audu pārmaiņu dinamiku Ļaundabīga audzēja struktūra parasti nesatur taukaudus un ir rentgenoloģiski blīva. Taču, ja krūtīs daudz citu rentgenoloģiski blīvu audu (pārsvarā tie ir dziedzeraudi), tad uz šāda fona pamanīt mazu audzēju ir gandrīz neiespējami. Tāpēc mammogrāfija kā standarta izmeklēšanas metode netiek ieteikta sievietēm līdz 35 gadu vecumam, kurām ir dziedzeraudiem bagātas un rentgenoloģiski blīvas krūtis. Sievietēm ar mammogrāfiski konstatētiem blīviem krūts audiem jebkurā vecumā kā papildus izmeklēšanas metodi iesaka ultrasonogrāfiju. Viena no pazīmēm, ko radiologs meklē mamogrāfijas attēlos, ir mikrokalcināti, kuru vairāku koncentrācija vienuviet var liecināt par sākotnēju audzēju. (Pēc 50 gadu vecuma atsevišķus mikrocirkulātus atrod gandrīz pusei sieviešu.)
    Magnētisko rezonansi pielieto
    • pēc mammogrāfiskās un ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas, ja pastāv aizdomas vai ir augsta riska pakāpe, bet iepriekšējos izmeklējumos nav patoloģiskas atradnes onkoloģisku slimību diagnostikā.
    • jaunākām sievietēm un pie hormonaizvietojošās terapijas, kad MG jutība samazinās.
    • pēc USS, ja ir problēmas pildītu cistu diagnostikā, izvērtējot audu tilpuma procesu.
    • pie invazīva vēža, kad sensitivitāte tuvinās 100%.
    • infiltratīvu procesu atšķiršanā, piemēram, invazīva tumora pierādīšanai, rētaudu izplatības noteikšanai vai recidīviem pēc ķirurģiskas iejaukšanās, ķimioterapijas un antinoterapijas.
    • pēc krūšu implantu ievietošanas, to stāvokļa izvērtēšanai.
    • kā krūšu operācijas plānošanas metodi jāatzīst, ka rezultāts ir produktīvs, ja pielieto augsta magnētiskā lauka attēlu sistēmas, kas pārsniedz 1 teslu. Zemāka lieluma sistēmas nespēj pilnīgi iegūt taukaudu saturāciju, kas vēlams kvalitatīviem attēliem. neasumu, kas atkarīgs no elpošanas un sirdsdarbības radītām vibrācijām. Profilakses nolūkā Tā kā sievietēm līdz 40 gadu vecumam krūšu audi ir blīvi, ultraskaņas izmeklēšanas metode ir pietiekoša, lai izmeklēšanas gaitā pamanītu samezglojumus. Ja sieviete ir jauna un nav īpašu sūdzību vai sataustāmu pārmaiņu krūts audos, tad pietiks, ja USS veiks reizi gadā. Ja atrasta kāda labdabīga slimība ar sataustāmām pārmaiņām krūtīs, tad ultrasonogrāfija veicama reizi pusgadā vai gadā. Ja ir sīkas cistiņas dažu milimetru lielumā, pat ja to ir daudz, nav iemesls biežiem ultrasonogrāfiskiem izmeklējumiem. Pamata mammogrāfiju vēlams veikt 35- 40 gadu vecumā. Šo pirmo izmeklējumu saglabāšana ir ļoti svarīga! Vēlāk veicot atkārtotus izmeklējumus, lai savlaicīgi pamanītu radušās pārmaiņas, svarīgi tos salīdzināt ar iepriekšējiem, iegūt svarīgu informāciju dinamikā. Ja pirmās mammogrāfijas rezultāti ir normāli un nenotiek ne¬kādas vizuālas krūts izmaiņas, šo pārbaudi var veikt ik pēc diviem gadiem. Krūts vēža skrīningu ar mammogrāfijas metodi neatkarīgi no rezultāta reizi gadā vajadzētu veikt sievietēm no 50 līdz 69 gadiem. Ja tuvas asinsradinieces slimojušas ar krūts vēzi līdz 50 gadu vecumam, iespējams mammogrāfija jāveic katru gadu ātrāk. Elastogrāfija Pašlaik pasaulē arvien lielāku popularitāti iekaro jauna neinvazīva izmeklēšanas metode- elastogrāfija, kas tagad ir pieejama arī Latvijā, „Veselības centrā 4”. Šī metode ir izstrādāta pamatojoties uz mīksto audu ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Metodes galvenā priekšrocība- paaugstināta jutība. Elastogrāfijas procesā uz audiem iedarbojas ar paaugstinātu spiedienu. Neviendabīgie audu elementi, pateicoties to atšķirīgajam elastīgumam un blīvumam, saraujas atšķirīgi. Šī metode papildina ultraskaņas izmeklējumu ar speciālu programmu, kas spēj noteikt atšķirīgus elasticitātes modeļus, konkrētai audu grupai, bet nespēj aizvietot mammogrāfiju. Pārsvarā normāli audi ir elastīgi, vēžu gadījumā bojāti audi paliek neelastīgāki, sakarā ar pastiprinātu retrakciju. Šīs atšķirības uztver zonde, kad audus svārsta, bet signālu starpību izvērtē datorsistēma. Šādā veidā iespējams precīzāk noteikt ļaundabīgā audzēja formu un atklāt vēzi pat tā agrīnajās stadijās. Ar cieņu, „Veselības centra 4” ginekoloģe Santa Lauska www.vc4.lv

    „Veselības centra 4” ginekoloģe Santa Lauska

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.