Ko lai es daru, lai nebūtu vairāk tik nikna, izdzirdot sūrošanos par tēta nāvi?
Zane 2008. gada 9. martā
Labdien.
Man pirms gada pēkšņi nomira tētis, manā acu priekšā. Esmu jauna - 19 gadi. Kad viņš aizgāja mana mamma un māsa šausmīgi raudāja un es vienīgā centos iedvest, ka viss būs labi, lai gan pati tam neticēju tad.
Uzņemos tā kā būt par ģimenes mugurkaulu. Bet tagad viss apnicis un kļuvis kaitinošs - nav vairs iecietības, kļūstu nikna, kad mamma atkal sūdzas par to, cik labi būtu, ja tētis būtu dzīvs. Tā kā es negribu izraisīt konfliktus, tad pamazām atsvešinos no mammas, reāli mana māsa tagad satur mūsu ģimeni kopā. Man pat dažreiz gribas aizbraukt kaut kur prom uz neatgriešanos. Ko lai es daru, lai nebūtu vairāk tik nikna, izdzirdot sūrošanos par tēta nāvi? Vēl man jautājums ir par to, ko man izvēlēties studēt, jo nākotnē man vajag labi atmaksātu darbu. Man pagaidām nav neviena tāda joma, kas īpaši patiktu, bet bail izvēlēties kaut ko tādu, kas nepatīk un tad saprast, ka nevēlos to darīt. Kā lai zināt kādu profesiju izvēlēties?
Atbildes:
-
2012. gada 8. maijā
Labdien, Zane!
Jūs esat pārdzīvojusi smagu krīzi, taču priekš sevis vēl joprojām to neesat atrisinājusi. Laikā, kad Jums vajadzēja atbalstu, ļaut sērot, būt vājai, Jūs likāt sev būt stiprai un apspiedāt sevī dabisku sērošanas procesu. Rezultātā iekšējā sāpe un ievainojums ir kļuvis vēl lielāks, pāraudzis neiecietībā, vēlmē bēgt, dusmās pieminot tēva nāvi. Un tagad, kad Jūs vēlētos saņemt atbalstu un sapratni no ģimenes, Jūs sāpina, ka Jūsu „ieguldīto” nenovērtē, tas nav devis cerēto, māte joprojām sēro. Labākais kā Jūs sev varētu palīdzēt - saņemt profesionālu psihologa atbalstu - tikt skaidrībā ar savām jūtām un iespējām. Noteikti palīdzēs arī labs draugs, izrunāšanās, uzticēšanās. Par profesijas izvēli - ir vērts griezties Profesiju izvēles centrā, kur psihologi ar testu palīdzību palīdz noteikt sev atbilstošāko. Taču iespējams arī saņemot individuālu psihologa konsultāciju, Jūs varat atrisināt arī šo jautājumu. Jo domāju, ka šī brīža neziņa, bailes, apjukums par mācību izvēli, tomēr vairāk ir saistīti ar iekšējiem pārdzīvojumiem. Lai veicās!Elīna Zariņa, "Klīnika Dzintari", SIA