Labdien!
Rakstu Jums ar jautājumu, kurš paliek arvien neskaidrāks. Ko darīt ar vecu cilvēku. Nezinu kā savādāk to noformulēt, bet man šis cilvēks ir pilnīgi svešs, lai arī ir mana oma. Mana mamma (viņas meita) ir pieņēmusi viņu kopšanā. Oma nav nevarīga-pati spēj iet, rokas-kājas klausa, dzirde švakāka, bet sakliegt viņu var. Toties ir ļoti spītīga. Neļauj sevi apkopt. Ne tīras drēbes, ne saklāta tīru gultas veļu. Ēdiens arī neesot labs-viss tik viņai esot slikti. Lieta tāda, ka viņa ir tāda bijusi visu mūžu. Savus bērnus ( vēl ir 4 dēli-''nodzertas nelaimes'', neliekas ne zinis) ienīdusi, savus mazbērnus ar. Vispār tas ir garš stāsts, nezinām ko ar viņu iesākt. Viņa vēl smēķē un ļoti daudz, ja nedodam cigaretes-iet tracis vaļā. Nu nevaram jau arī mocīt cilvēku-ja reiz viņai to vajag. Ja mēģinām viņu mazgāt, pārģērbt, viņa sit, kož, lamājās. Viņa ir spējīga to darīt pati-bet vienkārši nedara, saka ka lai ejam kur mums jāiet utt, viņai nekā nevajag. Mana mamma, vienīgā no viņa bērniem pieņēma viņu pie sevis, lai nu mammai būtu vieglas vecumdienas, lai arī attiecības vērtējamas 0 izteiksmē. Nu netiekam vairs ar viņu galā. Tāpēc 'vēršos pie jums ar jautājumu, ko mums darīt? Pie kā vērsties? Un veco ļaužu pansionātu nemaz nedomāju ka ir iespējams aizsūtīt, jo viņai tak ir 5 bērni un neviens nav spējīgs maksāt uzturēšanos tur. Mana mamma ar nestrādā, dēļ viņas kopšanas. Vecajā mājoklī viņa būtu nosalusi, jo tur jau māja bija uz sabrukšanas robežas, ar varu atvedām pie mums. Tāpēc nemaz nedomājam, ka ir iespējams pārvietot vēl kur citur un kas tad ar tādu cilvēku ņemsies, ja pati par sevi negrib rūpēties. Iesakiet lūdzu kaut ko, pie kā vērsties, kam stāstīt šo bēdu?