Kā var pārbaudīt, pie kādiem ārstiem griezties, lai to uzzinātu vai tas ir infantilisms vai nē?
Agnese 2007. gada 21. augustā
Labdien!
Man ir sasāpējis jautājums. Māte mani laikā no (12-22) gadiem uzskatīja, ka esmu ļoti naiva un bērnišķīga. Arī pati to jutu, jo kad mācījos jau Rīgā, ievēroju, ka citas meitenes ir daudz attīstītākas nekā es. Man pat nebija sevišķi izteiktas sievišķīgās formas, nebija arī tādu piņņu, bet citām bija. Jutos savādāka. Pie speciālistiem neveda, jo uzskatīja, ka tas man tāds raksturs. Bet neskatoties uz visu to, 23 gados apprecējos un piedzima arī dēls, bet tūlīt pēc piedzimšanas man bija ļoti smaga depresija, kuru man ārstēja slimnīcā. Vai pie vainas bija hormoni vai vairogdziedzeris to nezinu! Bet tiešām nezinu nevienu zināmu paziņu, kurai būtu bijusi depresija. Nezinu kāpēc man tas tā bija, jo grūtniecība ritēja ļoti labi, pat pārāk. Nu jau ir 35 gadu, bet dēlam 12, jūtu arī viņš savos 12 gados ir diezgan bērnišķīgs, skatoties uz citiem viņa vecumā zēniem, bet viņam to neatgādinu, jo vispār viņš ir ļoti gudrs. Arī es pabeidzu augstskolu. Bet sāku tagad domāt - vai tas nav iedzimts infantilisms (vieglā formā). Arī es skatos, ka mana vecuma sievietes ir daudz attīstītākas nekā es, jūtos tiešām bērnišķīgi, salīdzinot ar citiem. Ko man darīt. Kā var pārbaudīt, pie kādiem ārstiem griezties, lai to uzzinātu vai tas ir infantilisms vai nē?
Atbildes:
-
2012. gada 14. jūnijā
Labdien, Agnese!
No Jūsu vārdiem var saprast, ka lielu dzīves daļu esat jutusies savādāka nekā citas meitenes vai sievietes, nepietiekami attīstīta, pārāk bērnišķīga, tātad ne tik laba kā citi. Varētu domāt, ka visu šo laiku Jūs izjūtat neapmierinātību ar to, kāda, kā Jums pašai liekas, Jūs esat, kas jebkuram cilvēkam rada smagus un sāpīgus pārdzīvojumus, ko ikdienā mēs spējam paglabāt kaut kur dziļi dvēselē, bet kādi kritiskie notikumi mūsu dzīvē (nelaimes gadījumi, zaudējumi, dzemdības) paceļ to gaismā un pastiprina vairākkārt. Psihoterapeite Anita Plūme žurnālā "Psiholoģijas pasaule" (2006/04) par pēcdzemdību depresiju raksta, ka statistika liecina, ka pēcdzemdību depresija skar vismaz 30-50% jaunās mātes: "Mūsdienās daudz tiek runāts par hormoniem un to ietekmi uz sievietes garastāvokli grūtniecības laikā un pēc dzemdībām. Tomēr reāla hormonu lietošana šī stāvokļa reakcijai nekad nav devusi ievērojamus rezultātus." Gribu arī atzīmēt, ka nepastāv tāda slimība kā "iedzimtais infantīlisms", ko varētu atklāt ar ārsta palīdzību un izārstēt ar zālēm. Un tas fakts, ka spējāt dzemdēt un audzināt savu dēlu, liecina par to, ka esat normāla sieviete. Cik es sapratu Jūsu realitāte ir tāda, ka Jūs jūtaties atšķirīga no citām sievietēm, un šī doma liek Jums uztraukties un justies neapmierinātai ar sevi pašu. Labākais speciālists, kas var palīdzēt cilvēkam labāk saprast savu iekšējo pasauli, jūtas, domas, priekšstatus, apzināties savu īsto "es" un pieņemt savu vērtību, atbrīvoties no sabiedrības un dzīves uzliktajām klišē ir psihologs vai psihoterapeits. Jūs varat droši griezties pie "Neirožu klīnikas" speciālistiem, vai meklēt psiholoģisko atbalstu Jūsu dzīvesvietā, vai meklēt informāciju par psihologu un psihoterapeitu pakalpojumiem internetā.Dace Simsone, "Klīnika Dzintari", SIA