Labdien!
Man ir viena liela problēma. Esmu kopā ar draugu 2 gadus, kam tik neizgājām cauri veidojot attiecības, viņa pagātnes dēļ. Tagad viss ir labi, ja neskaita to, ka joprojām esmu greizsirdīga uz viņa pagātni. Lieta tāda, ka viņš 10 gadus nodzīvoja ar citu sievieti, viņiem ir meitiņa (8gadi). Viņš ļoti mīl savu bērnu un netaisās pamest. Es, protams, priecājos par to. Problēma ir tāda, kad viņš brauc pie viņās ciemos, es jūtos šausmīgi, man sāp sirds, es tik raudu, domāju, ka viņš tur ar bērnu un to sievieti un neko nevaru ar sevi padarīt. Viņš zvēr, ka brauc tikai pie meitas un tā sieviete viņu vairs neinteresē. Es pati zinu un ticu viņām, bet nevaru ar to samitrināties. Jo ir vēl tāda problēma, ka māte neļauj viņam satikties ar bērnu, ja es esmu līdzās. Un bērns it ka negrib ar mani kontaktēties, jo māte sastāstīja par mani visādas riebeklības, ka atņēmu tēti utt. Nezinu kāpēc viņa tā dara? Bet tā nav, jo draugs pats aizgāja no ģimenes. Draugs arī neko nedara. Es viņam saku, tu esi tētis, parunā ar bērnu, izskaidro. Bet viņš tikai saka, kad viņa paaugsies viss mainīsies, viņa visu sapratīs. Viņš nesaprot, cik man ir grūti un sāpīgi to pārdzīvot, paliekot vienai mājās, kad viņš brauc pie bērna. Un cik ilgi man gaidīt? Man ir ļoti grūti un es nezinu ko darīt.