VM uzsver nepieciešamību palielināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem
Nepieciešams palielināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem HIV un C hepatīta ārstēšanai, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā diskutējot par izmaiņām kompensējamo medikamentu sistēmā, uzsvēra Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta vadītājs Jānis Zvejnieks.
Zvejnieks informēja deputāts par valdībā jau iepriekš pieņemtajām izmaiņām ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā, kas, pēc VM pārstāvju teiktā, paredz veicināt konkurenci kompensējamo medikamentu jomā. Zvejnieks uzsvēra, ka šie grozījumi veikti ar mērķi iegūt papildu līdzekļus pašreizējā sistēmā.
Viņš arī klāstīja, ka ietaupījuma rezultātā no šā gada 1.jūlija dažiem medikamentiem palielinās kompensācijas apmēru, tāpat, piemēram, būs paredzēta antibakteriālo zāļu iegādes kompensācija bērniem līdz 18 gadu vecumam, bet pašlaik tā tiek nodrošināta līdz trīs gadu vecumam.
Vienlaikus Zvejnieks uzsvēra, ka pašlaik nav izdevies atrisināt vairākas problēmas. Viņš skaidroja, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas reģionā, kurā uzsāk novēlotu HIV pacientu ārstēšanu. Pašlaik Latvijā ir vislielākā saslimstība ar AIDS Eiropas reģionā, kas ir sabiedrības veselības drauds visai Eiropai, kā arī ekonomisks slogs, jo novēlota ārstēšana ir dārgāka un smagāka. Šogad otrajā pusgadā, ieviešot izmaiņas šīs slimības ārstēšanai paredzēto medikamentu kompensācijā, būtu nepieciešami papildu 184 212 eiro.
Vēl viens "sāpju bērns" ir kompensējamie medikamenti C hepatīta ārstēšanai, pauda Zvejnieks. Viņš pauda, ka nepieciešams padarīt ārstēšanu pieejamāku, palielinot valsts līdzmaksājumu no 75% uz 90%, iekļaut jaunus medikamentus pacientiem, kā arī veikt citas izmaiņas. Tam otrajā pusgadā būtu nepieciešami 3,8 miljoni eiro.
Zvejnieks pastāstīja deputātiem par valdības pieņemtajām izmaiņām kompensējamo medikamentu sistēmā, bet nozares pārstāvji, tāpat kā iepriekš, pauda par to kritiku, kurai VM nepiekrīt. Arī Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča uzsvēra, ka paralēlais imports līdz zināmai robežai ekonomiski spēlē pozitīvu lomu, bet jautājums ir par līdzsvaru. Viņa norādīja, ka izmaiņas varētu ietekmēt tirgus pārdali no komersantiem, kas ir ražotāji, uz komersantiem, kas ir lieltirgotāji.
Kā ziņots, valdība maija beigās tomēr atbalstīja izmaiņas Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā, kas paredz veicināt konkurenci kompensējamo medikamentu jomā.
Diskusijās izskanēja gan atbalsts ierastās kārtības maiņai, gan kritika un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) šaubas par to, vai tiks nodrošināti vienādi apstākļi zāļu ražotājiem un paralēlajiem importētājiem.
Kā iepriekš aģentūru LETA informēja VM, grozījumi paredz atcelt vairākas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas kavē zāļu, tostarp paralēli importēto zāļu un nereģistrēto zāļu, piegādes iespējas no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm un pacientiem laicīgi saņemt medikamentus. Līdz ar grozījumiem paredzēts atcelt vairākas birokrātiskās prasības, kā rezultātā tiks samazinātas administratīvās izmaksas, kas ir viens no cēloņiem zāļu cenu pieaugumam.
LETA
