VM uzsver, ka cenšas risināt nozares finansiālās grūtības, tomēr valsts finanšu situācija ļauj tās novērst tikai daļēji
Veselības ministrija (VM) ir apzinājusi veselības nozares vajadzības un par to informēja valdību pavasarī - pēc tam veselības nozarei tika piešķirti papildu līdzekļi, tomēr valsts finanšu situācija ļāva prasības apmierināt tikai daļēji, komentējot šī brīža situāciju Latvijas slimnīcās, aģentūrai LETA norādīja VM Komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders.
Šneiders skaidro, ka tradicionāli veselības nozares finansējums gada sākumā ir mazāks nekā gada noslēgumā, jo parasti gada laikā valdība lemj par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes pakalpojumu papildu apmaksai. "Līdz ar to ārstniecības iestādes daļēji rēķinās ar iespēju gada laikā saņemt papildu finansējumu pakalpojumu apmaksai, tomēr to cerības var būt pārāk optimistiskas," pauž VM pārstāvis.
Atsevišķu slimnīcu vadītāju atbildību par valsts piešķirto pakalpojumu kvotas jeb finansējuma pārstrādi VM šobrīd nevērtēs. "Slimnīcas vadības darbs tiek vērtēts pēc iestādes gada darbības rezultātiem kopumā," uzsver Šneiders.
Kā ziņots, valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu kvotas pārsnieguma dēļ Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) šobrīd ierobežo sekundāros ambulatoros radioloģijas izmeklējumus, aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle.
Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīca nedaudz pārsniegusi šogad noteikto valsts ambulatorās palīdzības kvotu, tomēr ierobežojumus pakalpojumu sniegšanā neparedz, aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša.
Lai uzlabotu situāciju slimnīcās un veselības aprūpes nozarē kopumā, šā gada maijā VM nozares vajadzību segšanai gada otrajam pusgadam prasīja papildu 34,3 miljonus latu. Jūnija sākumā VM tika piešķirti 7,89 miljoni latu, bet 27.augustā valdība vienojās novirzīt nozarei vēl 5,2 miljonus latu.
Drīzumā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un vajadzībām plānots novirzīt minētos 5,2 miljonus latu. Lielāko daļu no šī finansējuma jeb 3,55 miljonus latu plānots piešķirt ambulatorajai aprūpei, bet 858 360 latu - stacionārajai palīdzībai, iepriekš informējis Nacionālais veselības dienests (NVD).
Tā kā minētos 5,2 miljonus latu slimnīcas vēl nav saņēmušas, Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) turpina prognozēt, ka gada noslēgumā arī vairākās reģionālajās slimnīcās pacientiem nebūs pieejami vairāki valsts apmaksātie pakalpojumi, jo beigsies to kvotas.
Aģentūrai LETA Kalējs iepriekš pastāstījis, ka vissliktākā situācija ir Daugavpils slimnīcā, kā arī Ogrē un Ventspilī. Viņš sacīja, ka līgumi ar NVD par valsts finansējumu slimnīcām sagatavoti uz iepriekšējo gadu līgumu pamata, tomēr pacientu skaits ir mainījies un šogad visu ārstēšanai līdzekļu nepietiek.
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) vairākkārt atzinusi, ka veselības nozares budžets ir pārāk mazs, tomēr viņa arī uzskata, ka slimnīcām šogad papildus piešķirts salīdzinoši liels finansējums.
"Mēs proporcionāli līgumu nosacījumiem slimnīcām esam iedevuši klāt jau kopumā 8,3 miljonus, kas, manā uztverē, tomēr ir liela nauda. Tas nav, kā viens vai otrs runā - par diviem pacientiem. Un mēs plānojam proporcionāli līgumiem pārdalīt vēl kādu miljonu, pusotru. Visiem līguma nosacījumi ir pilnīgi vienādi, un, ja atsevišķi dažām slimnīcām ir problēmas, tad pašvaldībām kā īpašniekiem ir vērts arī pavērtēt, kā norit darbs, - kādēļ vienā slimnīcā ir darbs kvotas ietvaros un nav problēmu, bet otrā ir?" sarunā ar aģentūru LETA sacīja ministre.
"Tā kā mums nav papildu akūtas situācijas Latvijā, piemēram, epidēmijas vai katastrofas, un saslimstība salīdzinoši nav augusi no 2011.gada uz 2012.gadu un no 2012.gada uz 2013.gadu, kā arī iepriekšējā gadā šī nauda bija stipri mazāka, mums nav pamata domāt, ka vienā Latvijas reģionā pēkšņi rastos katastrofāla situācija, kur kaut ko nevarētu apmaksāt," viņa piebilda.
Ministre arī atgādināja, ka VM ir apzinājusi atsevišķu slimnīcu grupu, kurā nepieciešams veikt finansējuma izlīdzināšanu pret iedzīvotāju skaitu, jo tas neatbilst reālajai situācijai. To tuvāko četru gadu laikā plānots veikt slimnīcās Jūrmalā, Ogrē, Tukumā, Kuldīgā, Madonā, Cēsīs un Dobelē. Ar LSB ir noslēgta vienošanās, kas paredz finansējumu izlīdzināt četru gadu laikā - katru gadu par 25%. 2013.gads bija pirmais, kad šīs slimnīcas saņēma par 25% lielāku kvotu.
Ingrīda Circene/ Foto: Edijs Pālens/LETA
